jēj. diez no kā man pielipis šis mazais sauklis? jā, jā - no tā paša mīļotā cilvēka. diena šodien samērā izdevusies, jau atverot acis un palūkojoties pa lou sapratu - būs ok. tā nu šodien dirnēju visu laiku netā, gaidot ,kad varēšu uzsākt interesantu saraksti ar kādu, bet visvairāk gaidīju ziņu no viņa. protams, ilgi jau nebija jāgaida un mūsu saruna atsākās no jauna - apspriedām dažādas muļķības un protams jautājumi: ko vakar darīji? ko šodien darīsi? ahh, es laikam esmu iemīlējusies - neticami, bet tā ir. un tam visam pa vidu vēl lieldienas, bet pats trakākais - iesāpējusies problēma par '' draudzeni ''. bet to problēmu sanāca nedaudz atlikt. tā nu šī diena tika pavadīta olas krāsojot, nu riktīgi lieldienīgas noskaņas. protams jau arī netradicionāli lieldienām - pīrāgu cepšana un kāds šašlika gabals, tīri tā neko - jā,rīt buš radu gastronomiskās izvirtības.
pēc tā visa , bija tāda sajūta - itkā visu dienu būtu cītīgi strādājusi. karsta vanna nenāca par ļaunu un protams, atkal esot vienatnē domas aizklīda pie viņa, par nākamo nedēļas nogali,kas iespējams tiks pavadīta kopā (tāds nu ir tas attālums, bet ne nepārvarams šķērslis). un pat vēlākās sarunas ar omi, nespēja izsist mani no sliedēm. domāju autopilotā. pat vēl tgd domas virzās vien ap viņu: ko viņš tagad dara? kur ir? mm, jā. un ir patīkami apzināties,ka tas ir abpusēji. sweet dreams, honey :)