Šodien paspēju nokavēt divus autobusus. Kad tiku mājās pirmajā brīdī likās,ka esmu paradīzē. Gulta,sausas drēbes,ūdens,pusdienas,gulta. Apziņa,ka nav ne par ko jāuztraucas.
Bet nu vakardienas notikumi smagi iespaidoja manus uzskatus. Un tagad es zinu tiešām kā būs tālāk. Ko es darīšu. UN ko es noteikti nedarīšu.

Pats trakākais ir tas,ka esmu pārpārpārrunājusi limitu. Neatceros,kam īsti zvanīju. Brīžiem nesapratu,kas notiek.
Un vēl tā visa rezultātā man atnāk ziņa no kāda cilvēka,kas man visai simpatizē. Mhm? Nice one.