Garastāvoklis: | accomplished |
Mūzika: | Rammstein |
Citroni
Sarkans autiņš apstājas ielas malā. Izkāpj meitene un aiziet pa pelēko trotuāru nemierīgajā vakara klusumā. Viņa redz, kur iet, bet īstenībā neredz neko. Soļu klusie čuksti ir vienīgie, ko viņa dzird… Desmit minūtes ir ilgs laiks, ja jāgaida, un uz vietas nevar nostāvēt. Meitenei kabatā ir sirds, viņas mīļotā sirds pukst plaukstā, un viņa tur to cieši, cieši, lai neizkrīt, jo kabata ir sekla. Viņa zina, ka mīļais tūlīt, tūlīt būs atpakaļ, bet sirds ir kā ķīla.
Sarkans autiņš apstājas ielas malā. Iekāpj meitene, un noliek sirdi atpakaļ krūtīs mīļajam. Līdz nākamajai reizei. Viņi saskatās, pasmaida un brauc prom no pelēko trotuāru piebārstītajām ielām. Gaisā virmo kāda smarža. Citas meitenes smarža. Viņa to nejūt, jo viņai ir iesnas, bet mīļotais jūt. Viņš nopērk gaisa atsvaidzinātāju ar rūgtu citronu smaržu. Tā svešā, bet pazīstamā smarža nomirst, paliek tikai citroni.
Tie, riebekļi tādi, smaida un smīn meitenei sejā, jo viņos ir nomirusi kāda cita smarža…
Es paskatos spogulī un ieraugu meiteni, par kuru citroni smejas.
Sarkans autiņš apstājas ielas malā. Izkāpj meitene un aiziet pa pelēko trotuāru nemierīgajā vakara klusumā. Viņa redz, kur iet, bet īstenībā neredz neko. Soļu klusie čuksti ir vienīgie, ko viņa dzird… Desmit minūtes ir ilgs laiks, ja jāgaida, un uz vietas nevar nostāvēt. Meitenei kabatā ir sirds, viņas mīļotā sirds pukst plaukstā, un viņa tur to cieši, cieši, lai neizkrīt, jo kabata ir sekla. Viņa zina, ka mīļais tūlīt, tūlīt būs atpakaļ, bet sirds ir kā ķīla.
Sarkans autiņš apstājas ielas malā. Iekāpj meitene, un noliek sirdi atpakaļ krūtīs mīļajam. Līdz nākamajai reizei. Viņi saskatās, pasmaida un brauc prom no pelēko trotuāru piebārstītajām ielām. Gaisā virmo kāda smarža. Citas meitenes smarža. Viņa to nejūt, jo viņai ir iesnas, bet mīļotais jūt. Viņš nopērk gaisa atsvaidzinātāju ar rūgtu citronu smaržu. Tā svešā, bet pazīstamā smarža nomirst, paliek tikai citroni.
Tie, riebekļi tādi, smaida un smīn meitenei sejā, jo viņos ir nomirusi kāda cita smarža…
Es paskatos spogulī un ieraugu meiteni, par kuru citroni smejas.
Sarkans autiņš apstājas ielas malā. Izkāpj meitene un aiziet pa pelēko trotuāru nemierīgajā vakara klusumā. Viņa redz, kur iet, bet īstenībā neredz neko. Soļu klusie čuksti ir vienīgie, ko viņa dzird… Desmit minūtes ir ilgs laiks, ja jāgaida, un uz vietas nevar nostāvēt. Meitenei kabatā ir sirds, viņas mīļotā sirds pukst plaukstā, un viņa tur to cieši, cieši, lai neizkrīt, jo kabata ir sekla. Viņa zina, ka mīļais tūlīt, tūlīt būs atpakaļ, bet sirds ir kā ķīla.
Sarkans autiņš apstājas ielas malā. Iekāpj meitene, un noliek sirdi atpakaļ krūtīs mīļajam. Līdz nākamajai reizei. Viņi saskatās, pasmaida un brauc prom no pelēko trotuāru piebārstītajām ielām. Gaisā virmo kāda smarža. Citas meitenes smarža. Viņa to nejūt, jo viņai ir iesnas, bet mīļotais jūt. Viņš nopērk gaisa atsvaidzinātāju ar rūgtu citronu smaržu. Tā svešā, bet pazīstamā smarža nomirst, paliek tikai citroni.
Tie, riebekļi tādi, smaida un smīn meitenei sejā, jo viņos ir nomirusi kāda cita smarža…
Es paskatos spogulī un ieraugu meiteni, par kuru citroni smejas.
Sarkans autiņš apstājas ielas malā. Izkāpj meitene un aiziet pa pelēko trotuāru nemierīgajā vakara klusumā. Viņa redz, kur iet, bet īstenībā neredz neko. Soļu klusie čuksti ir vienīgie, ko viņa dzird… Desmit minūtes ir ilgs laiks, ja jāgaida, un uz vietas nevar nostāvēt. Meitenei kabatā ir sirds, viņas mīļotā sirds pukst plaukstā, un viņa tur to cieši, cieši, lai neizkrīt, jo kabata ir sekla. Viņa zina, ka mīļais tūlīt, tūlīt būs atpakaļ, bet sirds ir kā ķīla.
Sarkans autiņš apstājas ielas malā. Iekāpj meitene, un noliek sirdi atpakaļ krūtīs mīļajam. Līdz nākamajai reizei. Viņi saskatās, pasmaida un brauc prom no pelēko trotuāru piebārstītajām ielām. Gaisā virmo kāda smarža. Citas meitenes smarža. Viņa to nejūt, jo viņai ir iesnas, bet mīļotais jūt. Viņš nopērk gaisa atsvaidzinātāju ar rūgtu citronu smaržu. Tā svešā, bet pazīstamā smarža nomirst, paliek tikai citroni.
Tie, riebekļi tādi, smaida un smīn meitenei sejā, jo viņos ir nomirusi kāda cita smarža…
Es paskatos spogulī un ieraugu meiteni, par kuru citroni smejas.
Sarkans autiņš apstājas ielas malā. Izkāpj meitene un aiziet pa pelēko trotuāru nemierīgajā vakara klusumā. Viņa redz, kur iet, bet īstenībā neredz neko. Soļu klusie čuksti ir vienīgie, ko viņa dzird… Desmit minūtes ir ilgs laiks, ja jāgaida, un uz vietas nevar nostāvēt. Meitenei kabatā ir sirds, viņas mīļotā sirds pukst plaukstā, un viņa tur to cieši, cieši, lai neizkrīt, jo kabata ir sekla. Viņa zina, ka mīļais tūlīt, tūlīt būs atpakaļ, bet sirds ir kā ķīla.
Sarkans autiņš apstājas ielas malā. Iekāpj meitene, un noliek sirdi atpakaļ krūtīs mīļajam. Līdz nākamajai reizei. Viņi saskatās, pasmaida un brauc prom no pelēko trotuāru piebārstītajām ielām. Gaisā virmo kāda smarža. Citas meitenes smarža. Viņa to nejūt, jo viņai ir iesnas, bet mīļotais jūt. Viņš nopērk gaisa atsvaidzinātāju ar rūgtu citronu smaržu. Tā svešā, bet pazīstamā smarža nomirst, paliek tikai citroni.
Tie, riebekļi tādi, smaida un smīn meitenei sejā, jo viņos ir nomirusi kāda cita smarža…
Es paskatos spogulī un ieraugu meiteni, par kuru citroni smejas...