Pārkāp sev.
Apstākļi līdz riebumam pazīstami.

Un ir pusdivi naktī.

-Katrs savā gultā,
Tik domas laikam aiz vienām ēnām paslēptas...

Nāksi pastaigāties, Baltais Cukurmīli?
Tagad? Bet ir taču nakts..

Un?Kad pēdējo reiz darīji ko bez apdoma?
Neatceros.

Nu ejam,izliksimies,ka esam kaķi klaiņojoši.
Labi.Pa jumta kori tad.

Kaķi tač vienmēr uz kājām krīt.