Es Tevi arī.
Un tas notika,
Tu atnāci.
Nepiezvanījis,nebrīdinājis.

Es stāvēju kaila savā istabā.

Atvēri durvis.

Gurdiem soļiem pienāci klāt.

Steidzīgi apģērbi mani ar savām plaukstām.

Uztraucies un noguris,
No sevis paša radītajiem, neredzamajiem tīkliem,
Kuros par visām varēm turēji sevi, baidījies būt citādāks.

Es brīnos kā noņēmi masku,
Kuru tik rūpīgi izgatavoto,valkāji.Vienmēr.

Un tas notika,
Vārdu pastaiga pār Tavām lūpām uz manām ausīm.
- Tu dari man to,ko pavasaris dara ar ķiršu kokiem.
Es nezinu,nezinu,nezinu kā,kad un no kurienes,bet...

Es Tevi...Nu jā...Un varbūt pat ļoti.