Savādāk kā pieradusi.
laiks rauj uz pusēm
katra diena ir kliedziens
un tikai pateicoties zvanam ausīs
izplūst mirklis
un ja viss ir labi
tu izdzirdēsi savus smieklus
tikmēr laiks smejas
atmetis galvu atpakaļ
un jau kaut kas nav tā kā vajag
viens vaids rada vienu asaru
bet dažreiz un vienmēr
nekas nenotiek
ir tikai klusums
klusums..csss..klusu..klusu..css..klusums
es dzirdu viņa lūpu čukstus
smalko smaržu aromātu
es dzirdu viņa krekla burzienus
es dzirdu soļus
kad viņš guļ
es dzirdu to, ko viņs sapņo
es pat dzirdu kā viņs paceļ skropstas
un ja pēkšņi naktī viņš raudās
es saskaitīšu cik asaru spilvenā viņš slēpj no manis
bet tagad viņa nav
viņš ir kaut kur aizgājis
un nekas nenotiek
klusums...css...klusu..klusu...css..klusums
vientulība biedē
un ņem mani gūstā
es dzirdu kā asins asins vados skrien
un sirds sitās galvā
ar milzīgu sāpju āmuru
un saēd acis
ar ārā nākošo sāli
es skaitu sekundes
es skaitu stundas
un gaidu to,kuram ir jāatnes klusums
viņš atnāk ar maisu
kurā slēpjas ziema
ūdens,karote un klusums
klusums...css...klusu..klusu...css..klusums
(maiga sievietes balss dzied)
es nedzirdu to ko gribu
bet dzirdu to,ko pienākas
laiks mans
tikai ar vaidiem lejas
un ar katru stundu
šie vaidi paliek klusāki
dažreiz gadās,ka es tos nedzirdu vispār
es nedzirdu soļus
kaut kā baisa blakus
drīz es satikšu viņu
un beigsies laiks
un reizē ar viņu
tukšums
un paliks tikai viens
klusums
klusums...css...klusu..klusu...css..klusums