Ābolmaizītes ar kanēli,mammas ceptas.Un smaids.
Šovakar skatījāmies ar māsu filmu par divām māsām.
Māsa smejās tik silti, izsaka savus asprātīgos komentārus, pagriežas pret mani un taisa sejas un tad smeojs es.Žāvājas un liek man viņai nest gardumus no virtuves.Miegainām acīm,bet viņa vēl turās,jo es teicu,ka man šī filma ļoti patīk...

*Un vispār māsa.Viņa nevar būt viltojumā vai kõpijā,jo tāda uz pasaules viņa ir vienīgā. Viņa patīk visiem, ir satriecoši gudra, tik skaista, ka katreiz paskatoties acis iemirdzas, saprotoša,savā īpašā veidā atbalsta,ar muļķīgi mīļajām īszīņām...Viņā ir kaut kas īpašs,ko nevar aprakstīt.Tas nav tikai smaids vai gaita, vai vārdi,kurus viņa saka...Viņa ir stipra!Ļaujās dzīves krāsainībām un saka tā : enough Martini for all lifes parties! Un tā viņa dzīvo-šodienai.

-Es,piemēram,tā neprotu.

Vienmēr esmu gribējusi būt tāda kā viņa.
_______________________________________________________
Tu esi brīnums,ko zvaigznes tur.
Tava sirds manējā kuras un es nesu to sirdī savējā,vienmēr līdzi.