"Es esmu šeit''- par spīti dažiem momentiem, kur ticamības moments ir low, man patika. Jā, es raudāju (nu bet loģiski, ja es raudu skatoties ziepenes pēdējā laikā), un tas bija tieši tas, kas man bija vajadzīgs.
Vēl es apriņķoju trīs lielus apļus pa puspilsētu, nobeidzot savas candyking končas, un pētīju māju fasādes kā pirmo reizi. Kaut kā tā iesākās mans astotais marts.