Emocionāli ļoti sarežģīta nedēļas nogale, kuras laikā pamatīgs kaitējums nodarīts manām nervu šūnām.
Un tagad, pēc vannas, ar sarkanvīnu, es sev uzdodu tikai vienu jautājumu: vai tiešām pēc visa, kas šogad jau noticis, es neesmu pelnījusi savu gabalu laimes? Tādas, tīras, kurā neviens nejaucas, nepiemin man manus skeletus skapī un manu pagātni. Ir tik sāpīgi atcerēties, kāds bija agrais pavasaris, pirms satiku viņu. un cik neadekvāti es toreiz uzvedos. Vai tiešām tas ir jācilā? Es ļoti gribu visu aizmirst, aizbīdīt tālākajā plānā un necilāt vairs nekad.
Atliek tikai lūgties augstākajiem spēkiem, ka šis nav jauna nerve sabrukuma sākums.