31.05.2016
ja parasti es velku gada kopsavilkumu 31.decembrī, tad šoreiz gribas kopsavilkt maiju.
trīsdesmit viena diena nodzīvota iemīlēšanās stāvoklī, laimīgi, priecājoties, smaidot, jūtoties mīlētai. reizēm, naktīs un vaļas brīžos uznāk pārdomas ar nelielām šaubām, sak, kā viss turpināsies, vai tas ir reāli, vai tas ir ilgtspējīgi, bet tikpat ātri atgriežas iemīlējusies, neprātīgi iemīlējusies būtne manī un racionālo apklusina.
Pirmā maija rīts, pamostoties kopā viesu namā, pirmo reizi kopā gultā, maigi mīlējoties, iezīmēja visu maija gaitu. Cik tādi rīti, vakari un vēlas naktis bijušas.
Gribas ieelpot viņa matus, just viņa saldo elpu, skūpstīt viņa muguru un pieglausties aizmiegot.
Reizēm atceros baiso murgu, atceros, kā gulēju slimnīcas gultā februārī, nobijusies un iedzīta stūrī kā nevarīgs zvērs... Un salīdzinu ar sajūtām, kas manā dzīvē mājo tagad.
Pēc mēneša apritēs gads, kopš nestrādāju, un tas manā darbaholiķes karjerā ir kas tiešām ievērojams. Pamazām meklēju darbu, bet pagaidām nav arī iebildumu dzīvoties pa laukiem, baudīt vasaru, gulšņāt, vakaros pastaigāties un vērot saulrietu. Protams, ka gribas naudu, pareizāk sakot, gribas to, ko tā sniedz- jaunas, skaistas drēbes, procedūras, kurpes un somas, bet šobrīd baudu mierpilno nirvānu zaļā pasakā un kaut kā piemirstas, ka brīžiem aptrūkstas, ko vilkt mugurā.
Būšu beidzot arī aizvērusi nodaļu, kas ilga piecus smagus gadus. Rīt viņš izvāksies pavisam, aizvērs aiz sevis durvis un ceru, ka turpmāk mūsu ceļi bieži nekrustosies. Jā, es viņam vienmēr būšu gatava palīdzēt, taču viņa enerģētiku savā aurā es bieži izturēt neesmu spējīga un gatava.

Maijs, mans mīļākais maijs ir cauri un šī vasara solās būt karsta, kaislīga un mīlestības pilna.