šodien ir tā maģiskā diena. līdz piecu gadu kopābūšanas gadadienai neizvilkām piecus mēnešus. Jāsaka, paldies Dievam, agri vai vēlu būtu viens otru nosituši. Vai man sāp? ļoti, bet savādāk. Ar prātu es saprotu, ka tas nedrīkstēja notikt, mēs viens otru žņaudzām. Sievietes ievainotā pašapziņa it is. Kas tik nav noticis, kas tik nav pārdzīvots, cik asaru izraudāts, cik vīna pudeļu izrakts, cik cigarešu izpīpēts... Bet šorīt viņš mani satrieca. Pāvs ar lielu asti. Ap viņu pasaule griežas.

Griezās. Vairs nē. Pietiek. Gana. čau.