*

Dazreiz neievēlam - dažreiz tie pa aizmugures durtiņām paši ielien (piemēram, Āboltiņa).

Nu, tā mazā, bēdīgā patiesība ir tāda, ka mēs esam ārprātīgi, smieklīgi, korumpēti, alkatīgi un, pats galvenais - stulbi. Un no savām jau rindām vien kāds vien ir jāievēl. Pat ja ievēlētu 100 cilvēkus no cibas + šepat sagrābstītu duci ministru + kādus 50 gab. ministru birojiem, rezultāts būtu visnotaļ bēdīgs. A varbūt pat vēl bēdīgāks, jo būtu pārāk liels procents kaislīgu reformatoru un cīnītāju par idejām, pilnīgi neko nesaprotot no valsts pārvaldes. Lai gan, visticamāk - būtu apmēram tas pats, jo ierēdņi ta, uz kuriem patiesībā viss balstās, paliktu tie paši vecie:))

Savukārt es apbrīnoju, kā cilvēki vispārina latviešus un kā likums piedēvē viņiem kaut ko ļoti negatīvu. Tad vienmēr man jājautā – kāpēc tad tu cilvēk (kurš praktiski vienmēr ir latvietis) esi tāds (apveltīts ar sevis nosauktajām īpašībām)? Ja uzskati sevi par izņēmumu, tad ar kādām tiesībām tu apsaukā mani un citus līdzcilvēkus?

Tātad šeit mans retoriskais jautājums Inesei būtu – kāpēc tad tu par tādiem balsoji? Man nevajag atbildi, bet es par tādiem nobalsojis neesmu.

Savukārt Unpy pašraksturojošais “ārprātīgi, smieklīgi, korumpēti, alkatīgi un, pats galvenais - stulbi” liecina, ka ar tādu cilvēku runāt ir pilnīga laika tērēšana. Būtībā tur varētu uzrakstīt iesniegumu policijai par naida kurināšanu uz etniska pamata.

Jā un tev pirmām kārtām.
Uzrakstīju.