*

tā kā man pēdējā laikā ir mazāk laika gatavot un vienmēr negribas dārzeņus cepeškrāsnī dažādos veidolos, tad esmu metusies uz pseidoāziskām zupiņām. tās var pagatavot visai ātri un bez lielas piepūles un lielu daļu sastāvdaļu turēt pa rokai apcirkņos.
variāciju iespējas ir bezgalīgas, bet es te iepostēšu vienu pseidoāzisko zupiņu, ar sastāvdaļu daudzumu krietni virs vidējā aritmētiskā (t.i. to var uztaisīt arī ar krietni mazāku sastāvdaļu daudzumu, nekā minēts šeit).



Pamatizejvielas, bez kurām nesanāks pseidoāziska zupa ir:
miso pasta (es ar labu sastāvu, t.i. bez ē un šmē, pērku veikalā Dabasstacija. ar vienu iepakojumu pietiek daudzām zupām un to var, pārliktu burciņā, visai ilgi glabāt ledusskapī)
sojas mērce (droši vien spiedīgākos apstākļos var iztikt tikai ar vienu vai otru, bet tad galīgi nav tik forši, kā tad, ja ir abas)
svaigs ingvers, sasmalcināts

cietās vielas:
smalcināts sīpols vai puravs
smalcināts burkāns (protams, var smalcināt kā vien patīk, bet man patīk, ja saēvelē ar to korejas burkānu taisāmo sūdu, tādos kantainos stiebros);
tomāti - atkarībā no izmēra viens vai vairāki
sēnes (šampīši vai kādas citas)
ķiploki
paprika
indijas rieksti
kaltēti jūras kāposti vai nori lapa (kaltētos jūras kāpostus es apleju ar karstu ūdeni, kamēr smalcinu pārējās lietas. nori lapu sagriežu mazās stēmelītēs)
rīsu nūdeles (man labāk patīk plakanās, bet var arī neplakanās un var arī ne rīsu. nu, manis pēc, kaut roltonnūdeles)
bambusu dzinumi
sezama sēklas
tofu kubiciņi
utt

garšvielas:
citronzāle (man aug uz palodzes, nezinu kā ir ar vispārējo pieejamību)
kāds asais pipariņš
pētersīļi
utt.

kas jādara:
katliņā apcep (forši, ja kokoseļļā vai sezameļļā, bet nekāda vaina arī citām eļļām) sīpolu/puravu, burkānu, ingveru, sēnes.
pievieno pārējās cietās sastāvdaļas un garšvielas, izņemot nūdeles un nori, pārlej ar vārošu ūdeni no čaiņika un bišķi pavāra,
beigās pielej šļuku sojas mērces, iemet nori, nūdeles un iejauc miso. ar miso ir tā, ka labāk viņu (3 karotes uz nelielu katliņu) pirms tam atsevišķā trauciņā sajaukt ar ūdeni un tad liet klāt, citādi grūti izmaisīt un manas draudzības ar miso sākumā nereti gadījās, ka es lieku tonnām miso, maisu kā traka, bet cerētās garšas kā nav, tā nav. beigās katla dibenā atklājas vairāki neizšķīduši miso pikuči.
pēc miso pievienošanas sagaida, kad uzmet burbuli, nogriež uguni un atstāj uz brīdi savilkties.

šis ir sastāvdaļu ziņā visai ekspandēts variants, sastāvdaļu skaitu var krietni samazināt, kā arī pievienot zupai kaut kādus citus dārzeņus, kuri citādi taisās sapūt. ja taisa tādu šķidrāku, tad var beigās drusku iestērķelēt ar cieti, lai sanāk tāda slīdīga un gluma kā ķīniešu restorānos.

ilustrācija (kā varam redzēt, šajā variantā esmu devusi pēdējo iespēju nelielam puķkāposta atlikumam, kā arī smalki sagriezusi ananāsa serdi. tās tumšās ir nori stēmelītes)