nu re, bet ķīrurgs taču visu nolika savās vietās, ne?
par ģim. ārstiem (terapeitiem) es savukārt visār neesmu augstās domās. mana pieredze (kura gan jau nav vispārīga) vēsta, ka par tādiem kļūst med. skolu divnieku karaļi.
tev, teiksim, ir zināma sava diagnoze, un tu, attiecīgi, vari pieņemt informētu lēmumu.
savukārt pie nediagnosticētām kaitēm es neriskētu izmantot ne neskaidra sastāva homeopātiskos pilienus, ne dažādus alternatīvos detoksikācijas paņēmienus aļa badošanās (ir čupa ģenētisku vielmaiņas traucējumu aļa porfīrija, pie kuriem badošanās palaiž baisāko ķēdes reakciju), kuri turklāt nedos neko, jo detoksicēties tanav no kā, bet ir, piemēram, ģenētisks defekts/amebioze/utml... ... ...
tobiš - es laikam ne aizstāvu ar putām uz lūpām moderno medicīnu, ne ar tām pušām putām nolieku alternatīvo, bet esmu kategoriski pret pašdiagnostiku.
plus vēl (sorry, es te skaļi domāju :) - man ar ārstiem ir 98% gadījumā pozitīva pieredze. visnegatīvākā pieredze laikam ir ar grāvja lori (kuru internetā visādas jaunās māmiņas apjūsmo kā "kā gandrīz homeopāti", un kura man pie vidusauss iekaisuma izrakstīja tējiņas, neskatoties uz lielu temperatūtu un sāpēm ausīs - loģiski, ka viss beidzās ar temporālo dzirdes zaudēšanu un slimnīcas terapiju),
m. savukārt nācās pārvarēt lielu nepatiku pret ārstiem - viņš pie tādiem šti netika vēsts, visas viņa kaites ārstēja mājās ar "dabiskiem paņēmieniem" - arī tās lietas, par kurām tagad ir skaidrs, ka tās vēsta par lēkmes tuvošanos ---> piemēram, viņš 3 mēnešus no vietas nespēja normāli ievilkt elpu, bet viņam deva tējiņas un bīdīja gultu, lai neguļ uz āderēm ---> es ceru, ka man kaut kaut nedaudz sanāca pamatot savu skepsi pret pašdiagnostiku un pašārstēšanos.
+ 100 Ja nav zināma diagnoze un ir problēmas vairākās jomās, tad placebo paņēmieni nekaitēs, bet arī nepalīdzēs un, iespējams, izraisīs slimību tālāku ielaišanu. Un gan nekompetenta rietumu, gan alternatīvā ārstēšana var sačakarēt lietas vēl tālāk.
par ģim. ārstiem (terapeitiem) es savukārt visār neesmu augstās domās. mana pieredze (kura gan jau nav vispārīga) vēsta, ka par tādiem kļūst med. skolu divnieku karaļi.
(kaut kādā ziņā uztveru ierakstu personīgi :)
tev, teiksim, ir zināma sava diagnoze, un tu, attiecīgi, vari pieņemt informētu lēmumu.
savukārt pie nediagnosticētām kaitēm es neriskētu izmantot ne neskaidra sastāva homeopātiskos pilienus, ne dažādus alternatīvos detoksikācijas paņēmienus aļa badošanās (ir čupa ģenētisku vielmaiņas traucējumu aļa porfīrija, pie kuriem badošanās palaiž baisāko ķēdes reakciju), kuri turklāt nedos neko, jo detoksicēties tanav no kā, bet ir, piemēram, ģenētisks defekts/amebioze/utml... ... ...
tobiš - es laikam ne aizstāvu ar putām uz lūpām moderno medicīnu, ne ar tām pušām putām nolieku alternatīvo, bet esmu kategoriski pret pašdiagnostiku.
m. savukārt nācās pārvarēt lielu nepatiku pret ārstiem - viņš pie tādiem šti netika vēsts, visas viņa kaites ārstēja mājās ar "dabiskiem paņēmieniem" - arī tās lietas, par kurām tagad ir skaidrs, ka tās vēsta par lēkmes tuvošanos ---> piemēram, viņš 3 mēnešus no vietas nespēja normāli ievilkt elpu, bet viņam deva tējiņas un bīdīja gultu, lai neguļ uz āderēm ---> es ceru, ka man kaut kaut nedaudz sanāca pamatot savu skepsi pret pašdiagnostiku un pašārstēšanos.
Ja nav zināma diagnoze un ir problēmas vairākās jomās, tad placebo paņēmieni nekaitēs, bet arī nepalīdzēs un, iespējams, izraisīs slimību tālāku ielaišanu. Un gan nekompetenta rietumu, gan alternatīvā ārstēšana var sačakarēt lietas vēl tālāk.