*

plus vēl (sorry, es te skaļi domāju :) - man ar ārstiem ir 98% gadījumā pozitīva pieredze. visnegatīvākā pieredze laikam ir ar grāvja lori (kuru internetā visādas jaunās māmiņas apjūsmo kā "kā gandrīz homeopāti", un kura man pie vidusauss iekaisuma izrakstīja tējiņas, neskatoties uz lielu temperatūtu un sāpēm ausīs - loģiski, ka viss beidzās ar temporālo dzirdes zaudēšanu un slimnīcas terapiju),

m. savukārt nācās pārvarēt lielu nepatiku pret ārstiem - viņš pie tādiem šti netika vēsts, visas viņa kaites ārstēja mājās ar "dabiskiem paņēmieniem" - arī tās lietas, par kurām tagad ir skaidrs, ka tās vēsta par lēkmes tuvošanos ---> piemēram, viņš 3 mēnešus no vietas nespēja normāli ievilkt elpu, bet viņam deva tējiņas un bīdīja gultu, lai neguļ uz āderēm ---> es ceru, ka man kaut kaut nedaudz sanāca pamatot savu skepsi pret pašdiagnostiku un pašārstēšanos.