*

2 minūtes mācīties, 10 minūtes domāt, 2 minūtes mācīties, 10 minūtes atcerēties.
Hārdkoriski izārdīties ar riteni pa dubļainām Salaspils ielām, caur lietu un tumsu.
Trijos naktī atkorķēt tēvam nospertu šampi, individuālai lietošanai, protams.
Tas viss par M un M, par mieru un mīlēt, ir Muļķības, tas man nepiestāv. Mans miers jau sen der tikai priekš citiem. Citu mierināšanai. Welcome.
Šokolāde, šampanietis, sīpoli un sesija. Griezt zobos savu spītību, tik saldu un sulīgu. Tie pāris, kuri joprojām ir tepat.
Turpināt neticēt nekam – tas dod tik bezgalīgu brīvību, tas nekas, ka smagu. Nešaubīties, vienkārši zināt. Es to varu. Kļūdīties gadās tikai līdz galam nenoticot sev.
Kļūdīties ir interesanti.
Vērot, nevis lai uzzinātu, bet saprastu.
Neaizmirst, ka itin nekas nav pašsaprotams. Pat es pati sev nē. Tieši nepašsaprotamībā slēpjas tas visuresošais Skaistums. Skaistums ir it visā, kas ar mani notiek.
Paļauties uz sevi, zinot, ka vienmēr būšu sev blakus un tajā ir spēks. Skatiens, kā labākā slēptuve. Smīns.
Nezaudēt modrību, neatsakoties no staigāšanas pa ledu, visplānāko. Trauslums.
Tas pats bezdibenīgais trauslums un netveramā pārliecība. Ir lietas, kas nemainās. Nezūd.
Mani nav atradis, tas, ko es meklēju, jo es meklēju kaut ko pavisam citu.

Fū. Nu jau ir labāk, mazliet vairāk savā pašas ādā. Tā turpināt. Godīgums pret sevi pirmajā vietā.