Peldošie ceļojošie

Posted on 2014.02.04 at 23:59
Tags:
noskatījos "Peldošos". pirmais cēliens daudzsološs, bet otrajā vīlos. ļoti iekrita acī, tas, ka pabeigts steigā un neuztaisot visu, kas bija plānots.
vizuāli skaisti, vairākas ļoti skaistas un dziļi izstrādātas ainas. flīģeļi asociējās ar cilvēka iekšiņu simbolisku izlikšanu ārpusē (galu galā, mūsos taču iekšā ir daudz vairāk nekā tīri fiziski ietilpst mūsu ķermeņos un bieži vien tas, kas tur ir, ir ļoti smags un grūti manevrējams un melns arī). bet nu jā - otrajā cēlienā palika šausmīgi garlaicīgi, skatoties kā Sandras varone risina bezgalīgas tukšas sarunas ar saviem pielūdzējiem, bet pārējo tēlu turpmāka attīstība un izstrāde nenotiek. viņi izrādās tikai fons Sandras un viņas pielūdzēju līnijai, kas tomēr nav nekas tik izcils, lai tam vajadzētu tādu fonu. režisora iedziedātās dziesmas arī nu tā. likās vismaz pakāpi zemāk par flīģeļiem, frakām un vakarkleitām un šai disonansei trūka mākslinieciska pamatojuma, vismaz es to nesaskatīju. Keišs ļoti, ļoti, ļoti patika. vispār jau visi aktieri forši.
žēl. žēl par to, kas varēja būt, bet nav.

Comments:


koki
[info]koki at 2014-02-05 09:18 (Saite)
pilnīgi piekrītu!
2. daļa kļuva garlaicīga
nesaprotu, kāpēc pazuda citu līnijas - sākās ar smalkajām attiecībām starp Apines un Daudziņa tēliem, bet tad tie vispār pazuda
mūzika ar savu vienveidību sāka garlaikot
bet tērpi, aktieri, flīģeļi lieliski!
vanga
[info]vanga at 2014-02-05 09:55 (Saite)
Identiski arī manas domas

p.s. bet paldies par izrādi vēlreiz :]
*
[info]inese_tk at 2014-02-05 23:05 (Saite)
paldies, par augļiem!
[info]digna at 2014-02-05 12:47 (Saite)
Mēs vakar gājām uz randiņu un gribējām aiziet uz teātri, šī izrāde bija kā pirmā izvēle, taču jau bija izpārdota. Tad gandrīz aizgājām uz Nacīti, bet aizčammājāmies un sports ņēma virsroku pār kultūru - gājām ripināt pa galdu bumbas.
Previous Entry  Next Entry