Tā ķīmija, kas jārij, baisi ietekmē arī psiholoģisko stāvokli. Sākumā vienkārši viss ir slikti, pēc tam nāk virsū domas par pašnāvību (man kāds pusgads bija, kad ik vakaru prātoju par vēnu griešanu, kaut ārsts slavēja, ka organisms perfekts un tiekot galā ar blaknēm kudi labāk, nekā citiem iet). Tā kā atliek vien sakots zobus un atgādināt sev, ka tas viss no ķīmijas, īstenībā tā nav, tb ņemt uz izturību. To vienkārši ir jāiztur un viss.
Voienīgais, ko varu ieteikt (jo neesmu manījis nekur citur, tēmu apspriežot, pieminam, cik tas ir svarīgi), ka noteikti jāpaņem ģim. ārsta norīkojumu un jānosaka Generā savu genotipu. Citādi var sanākt, ka pusgadu moki sevi ar tām drapēm un injekcijām, bet tad secina, ka ir tas genotipa veids (kopā viņi ir 3), kuru parastā pegasus terapija neņem, tb padirsts laiks un nauda. Bez tam, nevajag terapijas laikā protektorus lietot. Kad mans ārsts uzzināja, ka es paralēli karsilu riju, trakoti sašuta: tas ne tikai šūnas nostiprina, lai vīruss neielauztos tajās, bet bremzē arī preparāta iekļūšanu tajās. Kā pārstāju, tā visi alati pavisam savādāk sāka staigāt.
paldies par dalīšanos pieredzē. tad sanāk, ka Tu esi viens no tiem, kam izdevās ar tradicionālo terapiju izārstēties?
es pie tās trakās terapijas nemaz neesmu vēl ķērusies un nezinu vai ķeršos. man vienkārši ir augsti alati un asati un es līdz diganozei nonācu tāpēc, ka man sāka likties, ka nesaprotamā veidā esmu tikusi pie pamatīgas depresijas. beigās izrādījās, ka vienkārši aknas.
Nuss, šķiet, nav zināms neviens gadījums, kad kāds ar urīnterapiju būtu no tā ticis vaļā. :) Galu galā tas ir reāls vīruss, tb ļaundabīgs un dzīvs svešķermenis, kas veic invāziju, nevis vienkārši slikta pašsajūta.
Bet te, cibā, šādu bēdubrāļu gana daudz. Citi sadūšojas uz terapiju un izārstējas, citi atmet ar roku (ja cenšas maksimāli nenoslogot to aknu, tad jau var izvilkt gana ilgi, tik nezinu, cik pilnvērtīga tā dzīve, visu laiku velkoties kā mušai rudenī).
jā, es zinu ka tā nav vienkārši slikta pašsajūta. es esmu ļoti daudz par to visu lasījusi un vākusi informāciju. katrā ziņā interferonu mēģināt es negribu. lasu, ka tuvākajos gados nāks ārā jauna tipa medikamenti, bez interferona, ar nesalīdzināmi mazākām blaknēm, īsāku terpijas ilgumu un krietni augstāku pozitīvā rezultāta procesu. ja līdz tam laikam kad tas parādīsies arī LV nebūšu nosprāgusi vai izārstējusies ar "urīnu", tad labprāt pamēģināšu.
Voienīgais, ko varu ieteikt (jo neesmu manījis nekur citur, tēmu apspriežot, pieminam, cik tas ir svarīgi), ka noteikti jāpaņem ģim. ārsta norīkojumu un jānosaka Generā savu genotipu. Citādi var sanākt, ka pusgadu moki sevi ar tām drapēm un injekcijām, bet tad secina, ka ir tas genotipa veids (kopā viņi ir 3), kuru parastā pegasus terapija neņem, tb padirsts laiks un nauda.
Bez tam, nevajag terapijas laikā protektorus lietot. Kad mans ārsts uzzināja, ka es paralēli karsilu riju, trakoti sašuta: tas ne tikai šūnas nostiprina, lai vīruss neielauztos tajās, bet bremzē arī preparāta iekļūšanu tajās. Kā pārstāju, tā visi alati pavisam savādāk sāka staigāt.
Tā kā turies.
es pie tās trakās terapijas nemaz neesmu vēl ķērusies un nezinu vai ķeršos. man vienkārši ir augsti alati un asati un es līdz diganozei nonācu tāpēc, ka man sāka likties, ka nesaprotamā veidā esmu tikusi pie pamatīgas depresijas. beigās izrādījās, ka vienkārši aknas.
Bet te, cibā, šādu bēdubrāļu gana daudz. Citi sadūšojas uz terapiju un izārstējas, citi atmet ar roku (ja cenšas maksimāli nenoslogot to aknu, tad jau var izvilkt gana ilgi, tik nezinu, cik pilnvērtīga tā dzīve, visu laiku velkoties kā mušai rudenī).
katrā ziņā interferonu mēģināt es negribu. lasu, ka tuvākajos gados nāks ārā jauna tipa medikamenti, bez interferona, ar nesalīdzināmi mazākām blaknēm, īsāku terpijas ilgumu un krietni augstāku pozitīvā rezultāta procesu. ja līdz tam laikam kad tas parādīsies arī LV nebūšu nosprāgusi vai izārstējusies ar "urīnu", tad labprāt pamēģināšu.