*

Tā ķīmija, kas jārij, baisi ietekmē arī psiholoģisko stāvokli. Sākumā vienkārši viss ir slikti, pēc tam nāk virsū domas par pašnāvību (man kāds pusgads bija, kad ik vakaru prātoju par vēnu griešanu, kaut ārsts slavēja, ka organisms perfekts un tiekot galā ar blaknēm kudi labāk, nekā citiem iet). Tā kā atliek vien sakots zobus un atgādināt sev, ka tas viss no ķīmijas, īstenībā tā nav, tb ņemt uz izturību. To vienkārši ir jāiztur un viss.

Voienīgais, ko varu ieteikt (jo neesmu manījis nekur citur, tēmu apspriežot, pieminam, cik tas ir svarīgi), ka noteikti jāpaņem ģim. ārsta norīkojumu un jānosaka Generā savu genotipu. Citādi var sanākt, ka pusgadu moki sevi ar tām drapēm un injekcijām, bet tad secina, ka ir tas genotipa veids (kopā viņi ir 3), kuru parastā pegasus terapija neņem, tb padirsts laiks un nauda.
Bez tam, nevajag terapijas laikā protektorus lietot. Kad mans ārsts uzzināja, ka es paralēli karsilu riju, trakoti sašuta: tas ne tikai šūnas nostiprina, lai vīruss neielauztos tajās, bet bremzē arī preparāta iekļūšanu tajās. Kā pārstāju, tā visi alati pavisam savādāk sāka staigāt.

Tā kā turies.