*

braucu mājās no staļļa. posmā starp Ķekavas apli un pirms-HESa apli brauc fūre ar pakaļējo riteni lupatās uz 30 km/h. visi, kas pirms manis, paspēj apdzīt, bet es palieku pēdējā. pretī brauc vesela fūru rinda, tāpēc čunčinu aiz tās klibās fūres un gaidu savu izdevību. kad tāda rodas ar to pašu trešo ātrumu lēnām ritinos garām. uzritinos līdz maksimums 70 km/h, apdzenu un iekārtojos atpakaļ savā joslā. uzreiz redzu, ka priekšā iedegas zilas bākugunis un pretimbraucošie menti mirkšķina, lai stājos malā. apstājos, atnāk ments un paziņo, ka es esot uz 125 km/h braukusi. no šoka bezmaz valodu sāku raustīt. stāstu kā čunčināju aiz fūres un, ka ar Golfu pa to mazo gabaliņu nemaz nav reāli uzspiest līdz 125. šis groza galvu un saka, lai nākot skatīties ko viņiem radars fiksējis. neeju, bet turpinu skaidrot, ka man tiesības pat vēl gadu nav un, ka es nemaz ar tādu ātrumu nekad braukusi neesmu. beigās nopūtās un palaida. tik pieteica, ka ja tomēr tiešām braucu ar tādu ātrumu, lai vairāk tā nedarot.

pēc tam dabūju vēlreiz dzīties garām klibajai fūrei, skatījos speciāli spidometrā - lai gan šajā reizē man to vajadzēja paspēt ātrāk, jo pretī brauca mašīnas, es uzspiedu tieši līdz 70 km/h. nez, man šķiet, ka man paveicās, tāpēc ka ments paskatījās, ka tāda sabijusies meitenīte ar samērā svaigām tiesībām un mazs nabaga Golfiņš. būtu, piemēram, Kārlim tā gadījies, neviens viņam neticētu un noštrāfētu pēc pilnas programmas. debīli kaut kā tā.