*

visa diena pa Plakanciemu - saulīte silda, mežs zaļš un smaržo, putniņi čivina un pat odi (ODI!!!) ir pamodušies.
sākumā ejam kopā ar Ivetu un Ariku pa mežu - sniegs gandrīz visur nokusis, viss izskatās pavisam savādāk un man liekas, ka mēs ar Radiku tais Lielās piektdienas orientēšanās mačos pilnībā izgāzīsmies un kādam būs jāiet mūs meklēt. mežā brīnum, brīnum, brīnumjauki. nu tā ka vislaik gribas smaidīt un sirsniņa gavilē. izgājām normālu aplīti ar rikšiem un lēkšiem - lēkšos sākumā gājām aiz Arika un likās, ka Radikam gribās ātrāk. labi, samainījāmies, bet šis samulsa un nekādu baigo uzrāvienu neuztaisīja. vispār esu ievērojusi, ka viņam ne visai patīk iet kā vadošajam zirgam. toties rikšus pēc tam iztaisīja platus kā Daugava.
aizgājām mājā, Ivetu bij bērns nogaidījies, šī kāpa nost, bet mēs ar Radju vēl izgājām mazu lociņu soļos pa mežu. tā bij otrā reize, kad ejam tikai divatā. nu labi, trijatā - ar Radžu. gāja normāli, tik vislaik vajadzēja zviegt. man vienā brīdī apnika - kas viņš viens var troksni taisīt? sāku arī dziedāt un ta bijām tādi -

Man bij viena rāma dziesma – līdz pašām’i debesīm;
Labi ļaudis paņēmuši, iet pa ceļu dziedādami.
Rāmi, lēnām es dziedāju, rāmi lēnām gavilēju,
Rāmi lēnām es dzīvoju, rāmi lēnām Dievs palīdz.

ā nu tik vienā vietā, kur ceļš ved cauri māju pudurim, Radikam sākās brīnīšanās un bolīšanās - ta tur kaukāda aizdomīga plēve plivinās, ta cilvēki kustās aiz krūmiem - tur iztirinājāmies sīkā, smieklīgā rikšelī. atnācām atpakaļ, palaidu zirgu novārtīties - a šis kā tāda princese, klīrīgi tik uz vienu sāniņu bišķi paviļājās, tā it kā baidītos saburzīt kleiti. domāju vairāk neko ar viņu nedarīt, izbaroju kārumus un ielaidu aplokā.
pēc tam pagrābu bišķi lapas, pavācu sūdus no laukuma un sagribējās papareļļot. sākām spēlēties, viss sanāca diezgan labi, bet ta Radžai uznāca otrais enerģijas vilnis un šī sāka nevaldāmi maisīties pa kājām. es jau to vēl varētu paciest, bet viņa traucēja arī Līgai ar Fairu. tāpēc gājām trijatā pabradāt turpat pa mežmalu. Radiks ritīgā sajūsmā - pluina sūnas un mētā pa gaisu, grauž egļu zarus, ošņā celmus utt. beigu beigās pati nezinu kā, bet atrados laukumā, neapseglota Radika mugurā un soļoju pa riņķi. Līga ar Gretu pa tam bija sākušas kaukādas nenormāli smieklīgas parodijkonkūra izklaides un mēģināja pielauzt mani arī. es atteicos, tomēr bišķi parikšoju un palēkšoju. pēc garās slinkās ziemas gan esmu palikusi tik tizla, ka uz pagriezieniem nebij tālu līdz krēpju tveršanai, lai nenobumsītos zemē, bet Radja jau arī gāja ļoti aktīvā un plašā gaitā. beigās dabūju diedelēt Dacei kādu kārumu, ar kuru paldiesot zirgam par būšanu tik jaukam, bet viņai ar īsti nekas vairs nebija palicis, tāpēc nācās iztikt ar burkānu mizu sauju.

+ iemēģināju savus jaunos ģešovijos dermantīna zābakus - ļoti ērti un patīkami. jācer, ka nesāks pārāk ātri jukt ārā. jaunās, plānās bridžas ar ir baigi okej;
+ Radiks pirmo reizi atsaucās uz manu saukšanu. pa vidu starp pirmo un otro darbošanos atradu kabatā aizķērušos maizes gabaliņu. piegāju pie aploka un saucu - Radik, Radik - un šis pagriezās, pastījās un atnāca arī. tālu gan nestāvēja no manis, bet tomēr. iepriekš bij tikai pablisinājies vai vispār necēlis ne ausu;
+ kad tuvumā ir Iveta (Radika īpašniece) ar savu Ariku, Radiks uzvedas pavisam savādāk - izrādās, nestāv mierīgi uz vietas, apgrūtinot uzkāpšanu, utt. šai ziņā viņš pirmspusdienas un pēcpudienas darbošanās reizēs bija kā diena pret nakti;
+ toties man sanāca Ivetas ierādītā iemauktlikšana. pareizāk sakot, trenzes - vnk jātur iemaukti tā, lai zirgam ērti paņemt mutē trenzi, mīļi jāpalūdzās un viņš pats smuki iebāž purnu iemauktos un uzņem trenzi;
+ Radžiņai trešā izjāde pa mežu. ja pirmajā reizē viņu ar mokām varēja pielauzt nākt līdzi, tai šai reizē viņa jau nevarēja sagaidīt, kad beidzot saseglosimies un varēsim iet. es tik nesaprotu kur viņai tik daudz enerģijas iekšā. pēc tā meža bišķi pagulēja, bet drīz vien atkal sāka tirināties riņķī. tagad gan guļ pilnīgā atrubonā;
+ vispār jau bija vēl viskas aprakstīšanas vērts, bet man ir apnicis rakstīt un esmu nogurusi!

tālāk, protams, bildītes. bildētas ar mammas mazo, patizlo fotoaparātiņu, kura vienīgais vērā ņemamais tikums ir tāds, ka to var iebāzt jakas kabatā

mani vecāki zirgu barā






ceļabiedri




zābakprieks




klīrīgi taisās uz vārtīšanos


Radiks


gandrīz nešķiramais pāris Ariks un Radiks


Radža


kumelīte sauļojas


sūnu plēšanas prieks


egļēšana


mēs


konkūrparodija Līgas un Draiskuļa izpildījumā


es esmu nenormāli atgāzusies atpakaļ








te spriežot pēc manas šausmīgās grimases, es mēģinu atrunāties no mēģinājumiem pielauzt arī mani nodarboties ar parodijkonkūru








otrs Dabaszirgu saimnieks Foboss atlūzis krūmos