nu man jau arī liekas, ka internets var būt tikpat stulbs kā TV un es zinu, ka es viņu reizēm lietoju tāpat kā citi TV. tajā pašā laikā liekas, ka internetu ir vieglāk lietot jēdzīgi, nekā TV. jo spaidot programmas, pat ja nekas īsti neinteresē, tiek izvēlēts mazākais ļaunums ko skatīties. internetā, jau it kā var pievērsties, kkam kas patiešām šķiet pašam noderīgs un aizraujošs vai izglītojošs. enīvei tā atšķirība ir diezgan maza.
tam, kāpēc man riebjas TV ir dziļāks konteksts un tas ir mans tēvs, kuru kopš savām mazākajām dienām atceros nemitīgi dirnam pie TV, skatoties bojevikus vai kriminālziņas vai sportu un uz mammas lūgumiem palīdzēt mājsaimniecībā nīgri atrūcot un neceļot savu pakaļu no klubkrēsla. un tā tas notiek līdz šai baltai dienai. un man patiešām pāriet apetīte, kad es aizeju uz virtuvi uzkost un tur no blakus esošās televizoristabas graujošā skaļumā (man šķiet tēvam uz vecumu pasliktinās dzirde) sensacionālas ziņas izkliedz Kārlis Seržants. vai arī uznāk bezspēcīgas dusmas, kad bez darba palikušais tēvs, tā vietā, lai meklēt ko citu vietā, nemitīgi klausās ziņas, cik viss ir slikti un cik neiespējami ir mūsdienās dabūt darbu un nemēģina iziet no televizora redzamības radiusa, lai mēģinātu kko izdarīt. un tad man ir tieši tāda sajūta, kā tai iepostētajā bildītē. un es taču redzu, ka mans tēvs tāds nav vienīgais. protams, arī internetu var lietot tieši šādā pat veidā, bet, no mana subjektīvā viedokļa TV liekas briesmīgāks un trulāks, jo tāda ir mana personīgā pieredze.
vēl es domāju, ka informācijas un izglītošanās ziņā tv vs nets, tomēr uzvar nets, jo ir lielāka iespēja pašam izvēlēties informāciju, kuru izmantot. TV tomēr tiek pasniegts viss jau gatavs, nu ielikts ar karoti mutē jau pussakošļātā veidā.
tik vienkārši jau arī nav - piemēram, es izmantoju internetus, lai skatītos izglītojošas tv pārraides. un tiklab tv kā internetos var dabūt pussakošļātu saturu un domājamu saturu. bet nu viss skaidrs par tv simbolismu tieši tev, ļoti bēdīgi.
tajā pašā laikā liekas, ka internetu ir vieglāk lietot jēdzīgi, nekā TV. jo spaidot programmas, pat ja nekas īsti neinteresē, tiek izvēlēts mazākais ļaunums ko skatīties. internetā, jau it kā var pievērsties, kkam kas patiešām šķiet pašam noderīgs un aizraujošs vai izglītojošs. enīvei tā atšķirība ir diezgan maza.
tam, kāpēc man riebjas TV ir dziļāks konteksts un tas ir mans tēvs, kuru kopš savām mazākajām dienām atceros nemitīgi dirnam pie TV, skatoties bojevikus vai kriminālziņas vai sportu un uz mammas lūgumiem palīdzēt mājsaimniecībā nīgri atrūcot un neceļot savu pakaļu no klubkrēsla. un tā tas notiek līdz šai baltai dienai. un man patiešām pāriet apetīte, kad es aizeju uz virtuvi uzkost un tur no blakus esošās televizoristabas graujošā skaļumā (man šķiet tēvam uz vecumu pasliktinās dzirde) sensacionālas ziņas izkliedz Kārlis Seržants. vai arī uznāk bezspēcīgas dusmas, kad bez darba palikušais tēvs, tā vietā, lai meklēt ko citu vietā, nemitīgi klausās ziņas, cik viss ir slikti un cik neiespējami ir mūsdienās dabūt darbu un nemēģina iziet no televizora redzamības radiusa, lai mēģinātu kko izdarīt. un tad man ir tieši tāda sajūta, kā tai iepostētajā bildītē. un es taču redzu, ka mans tēvs tāds nav vienīgais. protams, arī internetu var lietot tieši šādā pat veidā, bet, no mana subjektīvā viedokļa TV liekas briesmīgāks un trulāks, jo tāda ir mana personīgā pieredze.