*

1) manliekas, ka es drīz nomiršu, ja nedabūšu milzīgu tējas kannu. es vispār ikdienā kafiju nedzeru, es ikdienā izdzeru 4-10 lielās krūzes ar tēju. beramo tēju, zaļo vai zāļu. bet te ir tikai visas tās kafijas, no kurām man sirds kāpj pa muti ārā vai tie šķebīgi lipīgie kapučīno. vēmiens jau man no viņiem nāk, a tēju te var dabūt retkur un tad arī no maisiņa un maziņā, maziņā krūzītē;
2) vakar darījām pārsvarā neko, tik no rīta aizgājām uz orientālās mākslas muzeju, kurš prasījās lielāks, bet tur bija viena Buddas statuja, kura ar mani runāja. ak un jā, tur protams, nebija itin neviena uzraksta angliski, neviens tur nerunāja angliski, no sākuma nestrādāja biļešu aparāts, mums teica, lai izstaigājam muzeju un tad maksājam un tad atkal viņiem nebija ko izdot;
3) šodien bijām uz Anrī Kartjē Bresona izstādi Palazzo Ducale - tur bi viņa bildes no Padomju Savienības (50. - 70. gadi). baigi krutās, tagad laikam mazliet žēl, ka nebiju uz viņa izstādi Rīgā;
4) ja nu kādreiz vispār gadās, ka mēs ar Kārli iekļūstam apģērbu veikalā un, jo īpaši gadījumā, ja iniciatore un galvenā gribētāja esmu es, tad vienmēr Kārlis atrod veselu čupu ar smukām, lētām lietiņām un es neko. un tā ir vienmēr, vienmēr;
5) man te kāds teica, ka itāļi esot vērīgi - itin nemaz nav. visur, kur iespējams esam prasījuši diskauntus un pietiek tikai vienam no mums pa gabalu pavicināt isic karti ar sen iztecējušu termiņu (Kārlim vispār ir mana pavisam vecā, ar manu fotoattēlu virsū), lai viņi jau drukātu studentu biļetes. neviens arī ne reizi nav piedāvājies kautkurkautko palīdzēt;
6) mums abiem jau sākās delīrijs no šitās zemes. līdzīgs tādam, kāds ir, ja pavadīts ilgs, nogurdinošs laiks bez miega. nu tāds kā negulēšanas ārprāts un tizlošanās. nekas, rīt jau laižam mājās, es tik ceru, ka jums tur tas sniegs nesnigs baigi traki un, ka nebūs jākūko Milānas lidostā aizkavēta lidojuma dēļ;
7) karoč ceļojums man patīk, man vispār patīk ceļojumi. vislabāk patika kalns, tad akvavarārijs un Bresona izstāde. pati Itālija un itāļi ne visai. arividerčī.