*

paldies kosmosam par skaisto, silto un saulaino dienu!!! ideāla, lai ietu pie zirdziņiem.
a pie zirdziņiem es dabūju pāris mācības:
1) šeit un tagad mācība: notīrīju un sasegloju balto Lēdiju. uzkāpu, sāku jāt, nosoļoju kādus metrus 30, domādama savas domas un nesekodama līdzi zirgam. Lēdija pēkšņi sabijās no kkā, sāka trakot, es nebiju tam gatava un ar diezgan lielu rādiusu pārmetu salto pāri viņas galvai un piezemējos uz muguras, gandrīz aizsitot elpu. kaklu ar bišķi sastiepu, tagad nevaru paskatīties ne pa kreisi, ne uz leju. neko, kāpu atpakaļ mugurā un turpināju jāt;
2) mācība par (ne)baidīšanos: sāku lēkšot, viss normāli, vienā brīdī Lēdija pametas mazliet uz vienu pusi un piebremzē. es, tā vietā, lai mēģinātu noturēties un savākt zirgu, nodomāju - vai, atkal jākrīt un, protams, esmu zemē dubļos. kāpu atkal virsū un lēkšoju tālāk;
3) mācība par (ne)piesaistīšanu: aizvakar nenāca miegs, skatījos jūtjūbā video par zirgu apmācību utt. un aizskatījos līdz visādiem horse accidents. skatījos kā krīt cilvēki, kā krīt zirgi un domāju - šausmas, šausmas, es tā negribu. es jau vispār diezko nekrītu, man jau tā negadīsies. nu lūk - šodien ar dabūju rezultātu par šito šausmināšanos.



p.s. sanāk, ka šodien es nokritu no zirga tikpat reizes, cik pirms tam visā iepriekšējā mūžā kopā. voltizēšanas kritieni neskaitās.