šito postu mierīgi skipojiet
Posted on 2009.05.15 at 01:05
es vienkārši gribu te mazliet izlamāties un izčīkstēties, lai netīšām neizlādētu to visu pret kādu, kurš to nemaz nav pelnījis.
tātad:
es esmu nenormāli nogurusi no tās nepārtrauktās agresijas un bļaušanas, kas ir jaunajā izrādē. tur taču nav neviena silta, mīļa vai sirsnīga brīža. tā izrāde ir pilna ar neiecietību, necieņu, bezjēdzību un bezcerību un stāsta par cilvēkiem, kuri neprot mīlēt ne citus, nedz arī paši sevi. es tiešām nesaprotu, kāda jēga kko tādu radīt un rādīt.
es esmu nogurusi no tā, ka daži cilvēki nevar izdarīt savu darbu laikā, kā rezultātā es nevaru kvalitatīvi veikt savējo. tas taču ir absurds, ka ģenerālmēģinājuma vidū uzpeld cienījamā kostīmu māksliniece un paziņo, ka esot sadomājusi nomainīt pāris kostīmus. starp citu, vēl vakardienas caurlaides mēģī nebija sagādāti vismaz trešdaļa kostīmu. man taču ir jāzina, kas kuram aktierim kurā brīdī jāvelk un izrādes laikā jāpalīdz ātri pārģērbties (smieklīgi, ka Kaspars Znotiņš šodien izrādes laikā aizskatuvē ātri pārģērbjoties pats pie sevis purpināja "es tagad sametu visu čupā, es tagad sametu visu čupā...").
un es esmu nogurusi no tā, ka man pa lielam jādara arī izrādes vadītājas darbs, jo pati izrādes vadītāja objektīvu iemeslu dēļ to nevar paspēt. un vēl jāklausās aktieru burkšķēšanā, ja kkas ir ne tā. forši, piemēram, ja izrādes vadītāja lūdz, lai es palaižu "Bračkas" un sīkāk neko nepaskaidrojot aiznesas uz paralēli notiekošu izrādi. nu jā teātrī pirmajā vietā ir Aktieris, par tehnisko personālu jau pofig.
katrā ziņā, ja man no rīta nebūtu bijuši divi labi seksi es manliekas, ka būtu jau reizes 50 uzgājusi gaisā vai apraudājusies.
bet tā vispār jau viss ir labi. trakākais ir garām (esmu nosēdējusi jau 8 pilnos mēģus/izrādes) vēl jāizcieš rītdienas pirmizrāde un divas izrādes nedēļas nogalē (es, protams, netieku uz Skaņu Mežu) un tad līdz jūnija sākumam būs miers no šitām šausmām.
galu galā es esmu mājās. no stacijas atvesta ar mašīnu (no vilciena līdz mašīnai mani aiznesa) un pabarota ar brīnišķīgām vakariņām un rīt varēšu paspēt arī kaut cik izgulēties. vēl es šodien dabūju pirmo vārddienas dāvanu. un mani, brīdī, kad kunģis jau sāka rauties čokurā, bet laika sadabūt pārtiku nebija, pārsteidza ar negaidīti no mājām atvestām pusdienām un tā...
man ļoti gribētos pāris dienas pabūt kkur laukos. tur, kur ir mežs, pļava, ūdens, klusums un miers. kur nav cilvēku, neviens nebļauj un nestreso.
tātad:
es esmu nenormāli nogurusi no tās nepārtrauktās agresijas un bļaušanas, kas ir jaunajā izrādē. tur taču nav neviena silta, mīļa vai sirsnīga brīža. tā izrāde ir pilna ar neiecietību, necieņu, bezjēdzību un bezcerību un stāsta par cilvēkiem, kuri neprot mīlēt ne citus, nedz arī paši sevi. es tiešām nesaprotu, kāda jēga kko tādu radīt un rādīt.
es esmu nogurusi no tā, ka daži cilvēki nevar izdarīt savu darbu laikā, kā rezultātā es nevaru kvalitatīvi veikt savējo. tas taču ir absurds, ka ģenerālmēģinājuma vidū uzpeld cienījamā kostīmu māksliniece un paziņo, ka esot sadomājusi nomainīt pāris kostīmus. starp citu, vēl vakardienas caurlaides mēģī nebija sagādāti vismaz trešdaļa kostīmu. man taču ir jāzina, kas kuram aktierim kurā brīdī jāvelk un izrādes laikā jāpalīdz ātri pārģērbties (smieklīgi, ka Kaspars Znotiņš šodien izrādes laikā aizskatuvē ātri pārģērbjoties pats pie sevis purpināja "es tagad sametu visu čupā, es tagad sametu visu čupā...").
un es esmu nogurusi no tā, ka man pa lielam jādara arī izrādes vadītājas darbs, jo pati izrādes vadītāja objektīvu iemeslu dēļ to nevar paspēt. un vēl jāklausās aktieru burkšķēšanā, ja kkas ir ne tā. forši, piemēram, ja izrādes vadītāja lūdz, lai es palaižu "Bračkas" un sīkāk neko nepaskaidrojot aiznesas uz paralēli notiekošu izrādi. nu jā teātrī pirmajā vietā ir Aktieris, par tehnisko personālu jau pofig.
katrā ziņā, ja man no rīta nebūtu bijuši divi labi seksi es manliekas, ka būtu jau reizes 50 uzgājusi gaisā vai apraudājusies.
bet tā vispār jau viss ir labi. trakākais ir garām (esmu nosēdējusi jau 8 pilnos mēģus/izrādes) vēl jāizcieš rītdienas pirmizrāde un divas izrādes nedēļas nogalē (es, protams, netieku uz Skaņu Mežu) un tad līdz jūnija sākumam būs miers no šitām šausmām.
galu galā es esmu mājās. no stacijas atvesta ar mašīnu (no vilciena līdz mašīnai mani aiznesa) un pabarota ar brīnišķīgām vakariņām un rīt varēšu paspēt arī kaut cik izgulēties. vēl es šodien dabūju pirmo vārddienas dāvanu. un mani, brīdī, kad kunģis jau sāka rauties čokurā, bet laika sadabūt pārtiku nebija, pārsteidza ar negaidīti no mājām atvestām pusdienām un tā...
man ļoti gribētos pāris dienas pabūt kkur laukos. tur, kur ir mežs, pļava, ūdens, klusums un miers. kur nav cilvēku, neviens nebļauj un nestreso.