*

tikko izgāju dārzā un likās, ka te ir baigi auksts. diez patiešām ir auksts, vai arī man tā liekas tāpēc, ka biju dienvidos.
nujā, bet vispār šitas posts par vakardienas braucienu uz Gruzijas (pareizāk sakot Ibērijas) veco galvaspilsētu Mtskhetu.


no šīs pilsētas sākās kristietība Gruzijā. šitā Mtskheta izskatās no Jvari klostera kalna. tur tālāk ir lielais Kaukāzs - nu kalni ar sniegotām virsotnēm



bet šis ir pats Jvari klosteris. celts 6. gadsimtā. tur kādu laiku bijis arī cietums. tagad viņš tāds pa lielam sabrucis un mūki tur nedzīvo





lejā uz otru pusi ir neliels sāls ezers



iebraucot pilsētā vispirms ciemojāmies pie Ekadasijas drauga mūka. viņš dzīvo klosterī (bez viņa tur dzīvo vēl viens mūks, kurš nebija mājās)
tā akmens ēka ir baznīca, bet koka (tā no kurienes fotogrāfēts) ir autentiska, atjaunota gruzīnu koka ēka, kura pārvesta no Ibērijas laukiem. tas ir tas klosteris.



šāda ir mūka celle



bet šāds ir mūks. man viņš patika. viņš interesējas arī par ezotēriku un jōgu un filozofiju un vispār ir ļoti atvērts un ar plašu redzesloku. kad viņš man uzlika roku uz pieres bija ļoti jocīga sajūta. vispār viņš izstaroja mieru, omulību un kko ļoti labu un patīkamu.



pēc tam gājām uz Svetitskhoveli katedrāli, kas ir ļoti savāda



pirmā baznīca šajā vietā bija jau 4. gadsimtā - pirmā Gruzijā. tā ēka, ko varam redzēt šodien ir celta 11. gadsimtā. un viņa ļoti, ļoti atšķiras no visām citām baznīcām. jo
viņā ir vecas vecas freskas ar lidojošajiem šķīvīšiem
piemēram, re kur pa vienam šķīvītim katrā Jēzus pusē



un redzkur vēl





tur augšā var saskatīt no cilindriem sastāvošu kosmosa kuģi



abet te ir vēlkkas jocīgs - Jēzus kuram riņķī ir zodiaka aplis. nekur citur nekā tāda nav, tāpēc, ka baznīca vispār ļoti stingri vērsusies pret astroloģiju un neko tamlīdzīgu neatzīst



tās NLO freskas ir uzzīmētas uz šitāda. tajā vietā senos laikos esot bijis galds, kas karājies gaisā. nu tip noliek uz zemes a neturas. tur ir arī tāda ikona, kurā enģelis tur to galdu, lai nelido uz augšu.



vēl iekšpuse. starp citu mēs tur redzējām gan gruzīnu kristības, gan kāzas.







ārpuse arī dīvaina. pareizāk sakot tur ir dīvaini ciļņi un bareljefi, kādi nav citām katedrālēm. piemēram govju galvas (tās esot saglabājušās no 5. gs.). vai roka, kas tur kkādu lenķi. putni. kkādi jocīgi dzīvnieki. nu viss, kas tāds, kas it kā nav pieņemts.





govju galvas ir arī pie teritorijas ieejas



kristietību uz Gruziju atnesa svētā Ņina. un viņas dēļ arī gruzīniem ir tāds šķībs krusts. tāpēc, ka viņa viņu bija uzmeistarojusi no vīnogulājiem, kuri neturas taisni, bet nokaras uz leju. šitas ir tāds krusts. un atrodas pie sieviešu klostera



pēc tam bijām pastā, kas bi vesels cirks, bet man slinkums par to rakstīt. un tad gājām ēst uz pašu gruzīnu ļoti iecienītu ēstūzi. ēdām nenormāli garšīgu pupu zupu, kura ir vairāk kā biezzupa, nevis parastā zupa. un sāļa. tāpēc viņā jādrupina iekšā kukurūzas miltu maizīte, kurai savukārt sāls nav vispār. vēl ēdām svaigu, siltu hačapuri un sālītus-marinētus piparus.



redzkāda WC tam ēstūzim



pēc tam braucām atpakaļ uz Tbilisi un mazliet paklīdām pa pilsētu. Kārlis Purviņš nopirka vīna dzeramos ragus.
viņi varot būt pat ar tilpumu 8l. tādu var dabūt arī savā īpašumā, ja spēj izdzert - nu piemēram, kādai ģimenei tāds ir, tu aizej ciemos un piedāvājies izdzert. ja izdzer tad viņš nonāk tavā īpašumā. ā un ar gruzīniem labāk glāzes neskandināt, jo izrādās tas ir aicinājums uz sacensību, kurš var vairāk izdzert.



braucām atkal ar taxi (Žiguli) mājās, sēdējām ārā, grauzām sēmenes, dzērām 2l tā garšīgā Besses (?) taisītā sarkanvīna un gaidījām braukšanu uz lidostu. jāatzīst, ka es piedzēros, bet tāpēc, ka mēs pa virsu visuko vēl uzdzērām.