*

vispār Kahetija ir slavena ar 7000 gadus senām vīna darīšanas tradīcijām, bet mēs braucām uz tuksnesi un David Garedžes klosteri, kas atrodas pašā Gruzijas austrumu galā, pie Azerbaidžānas robežas.


principā tur ir tuksnesis. nu ne tāds ar smiltīm un kamieļiem, bet tuksnesis. pavasarī tur ir mazliet zāles, tāpēc pa ceļam redzējām ganāmies lopus (ļoti kārnas govis, aitas, kazas, zirdziņi, ēzeļi), bet tiklīdz paliek karstāks tur viss izkalst, bet lopus dzen augšā kalnos.
rekur lopi



pa ceļam uz galveno galamērķi apstījāmies arī to, kas kādreiz ir bijis Ninozminda klosteris






ceļš pa nekurieni un viena no kārnajām govīm



tas nav sniegs. tas ir sālsezers



David Garedžes klosteris ir iebūvēts, nē drīzāk izcirsts klintīs. dibināts 6. gadsimtā. viduslaikos tur iebruka persieši un noslepkavoja visus 6000 mūkus, kas tur dzīvoja. pēc tam klosteris tika atjaunots, bet 1921. gadā boļševiki to slēdza. padomju laikos teritorija tika izmantota armijas mācībām. 1988. gadā vairāk nekā 10 000 gruzīnu piedalījās demonstrācijās, pieprasot, lai armiju no turienes aizvāc. beigu beigās tas arī tika izdarīts. šobrīd klosteri pamazām atjauno un tur dzīvo nedaudzi mūki.







klosteris ir arī iemesls strīdiem par robežu starp Gruziju un Azerbaidžānu. viņš atrodas kalnā, pa kura kori iet robeža. tā kā mēs diezgan ilgi gājām pa kalna otru pusi, es varu godīgi teikt, ka esmu bijusi Azerbaidžānā.
redzat taciņu? viņa atrodas Azerbaidžānā







visās tajās alās agrāk dzīvoja mūki. alas gan ir krietni papostījusi karavīru izklaidēšanās ar šaujamieročiem



te es stāvu Azerbaidžānā un skatos uz Azerbaidžānu. manliekas, ka kādreiz vajadzēs tur aizbraukt.



te notika kkas jocīgs. Azerbaidžānā skanēja 5 lieli, tāli sprādzieni un pacēlās tāds dūmu mākonītis. moš viņi kkādus ieročus izmēģināja. nezinu



šeit jau kāpjam lejā no kalna un šī taciņa ir Gruzijas pusē. tas kas tur iet pa priekšu ir Saša. viņam mugurā ir veste. nezinu kāpēc, bet gruzīnu vīrieši ir ļoti iemīļojuši vestes. visvisādas.



Ekadasija teica, ka tās klintis mainot krāsu. citreiz esot tumši bordo, citreiz pavisam gaišas



šite ir pikniks uz kapota, nekurienes vidū. tas lielākais zaļums, kas lien ārā no maisiņa ir tarhūns. tas no kā taisa limonādi. par zaļumiem vēl runājot - kāpjot augšā tajā kalnā Saša plūca tur augošo timiānu un lika ostīt, lai būtu spēks un atelpa. baigi smuki viņš smaržoja.



pēc tam, kad aizbraucām mājās vairs nekur nebija spēka iet. kūkojām visu vakaru pa istabu. Kārlis Purviņš uzrakstījis "Inese Grīnberga" ar gruzīnu burtiem



cepumiņš Superpriz