*

"pirmatnējā pasaules okeāna tumsā sākotnēji slēpušies astoņi labvēlīgi un postoši spēki, kuri kopīgi radījuši cietzemi ar pirmo uzkalnu. blakus uzkalnam tumšajos ūdeņos izaudzis brīnumains lotosa zieds, kurā atradies jaunais saules dievs Ra, kas visu pasauli padarījis gaišu. no pašradītās gaismas Ra bijis pārsteigts un, raugoties uz apkārtējās pasaules skaistumu, arī viņa acīs sariesušās asaras. tās kritušas uz brīnišķajām lotosa zieda lapiņām, un no Ra asarām uz tām radušies pirmie cilvēki"



šito es piefiksēju jau akadēmijas laikos, mākslas vēstures lekcijās pie foršās Lamsteras - ja vairumā radīšanas mītu cilvēks cēlies no kaut kā tumša un netīra, piemēram, māliem, dubļiem, asinīm utt., tad pēc ēģiptiešu kosmogonijas mēs esam dieva asaras, kas lietas par kaut ko gaišu.
un tas man vienmēr licies nenormāli skaisti.
p.s. man ļoti patīk tā grāmata, ko man šodien uzdāvināja Kārlis un man žēl, ka pohu dēļ man neizdodas viņu pietiekami kvalitatīvi palasīt.