*

man patika Helsinki. tur tagad zied ceriņi, kastaņas un rododendri. jūras vējš ceriņu smaržu nēsā visur apkārt kā viļņus. šur tur pat vēl zied tulpes un narcises. laiks bija tāds - "tikko novilku jaku, laikam jāvelk atkal atpakaļ". pati pilsēta nav šausmīgi skaista un grezna, bet nenormāli jūzer frendlī, zaļa, mierīga un laipna. ļoti, ļoti patika miers visapkārt. cilvēkos un satiksmē. Helsinkos nav tās tuksneša sajūtas, kas Rīgā. es maijā pavadīju ļoti daudz laika staigājot pāris km radiusā ap Rīgas centru, meklējot kostīmus zombijizrādei. konstatēju, ka ir nenormāli daudz tukšu veikalu un tukšu ēku, lielie centra tirdzniecības centri (Origo, Galerija Rīga un Galerija centrs) ir praktiski tukši (tur nav ne veikalu, ne cilvēku). populācijas ziņā abas pilsētas ir praktiski vienādas, bet Helsinkos visur ir dzīvības sajūta. cilvēki ir, izretojušies, bet ir un viss liekas apdzīvots un apdzīvojams.
vēl viņiem ir nenormāli kruta bibliotēka, kurā for free pieejami visādi 3d printeri, skaņu ierakstu studijas, šujmašīnas utt. kāpēc mūsu gaismas pilī tā nevar?
un visur ir saunas. piemēram, teātra grimmuškās un daudzdzīvokļu namos.

13 cilvēki dzīvojām pa 2 dzīvokļiem jaunā mājā, pavisam jaunā rajonā - Jätkäsaari. tā viss fancy, kruti un smuki, bet viss dzīvoklis no rītiem klepoja un šņaukājās, lai gan neviens nebija saaukstējies. dodoties dienas gaitās klepi un iesnas pazuda, lai atkal atgrieztos nākamajā rītā pēc kārtējās nakts dzīvoklī. es tagad pavisam labi zinu, ka negribu dzīvot jaunajā projektā.

tas, kas man galīgi nepatīk ir šis drausmīgais sausums. ja kaimiņiene nebūtu mūsu probmbūtnes laikā laistījusi, viss te būtu apmiris. mauriņš ir sauss, dzeltens un izdedzis kā parasti augusta beigās. ar basām kājām staigāt nav ļoti patīkami. nekad neesmu tik daudz laistījusi. laistu pat augus, kuri parasti paši tiek galā - pupas, mārtiņrozes, dievkociņi un daudzi citi. šodien pat prasījās sausummīles lavandas aplaistīt. sāku raizēties vai akā nebeigsies ūdens. zeme sausa kā putekļi. nevar apraut tulpju lakstus, jo pieskaroties vien krīt ārā no zemes ar visiem sīpoliem. cik varu mulčēju ar nopļauto zāli, bet nav jau ko pļaut. tikai josla ēnainajā puramalā. daudziem augiem nepatīk aukstās naktis. āra gurķi ir tieši tikpat maziņi kā tad, kad iestādīju. stāv uz vietas un uz augšu nekust. visur nenormāli daudz kaitēkļkukaiņu. lielā roze pilna ar zaļajām utīm. pirms prombraukšanas 2x nopūtu ar NeemAzal. atbraucu, paskatījos un to radību ir vēl 5x vairāk. ķiršos un plūmēs kaut kādi tinēju tīmekļi. plūškoks melnās utīs. vienīgā jāņoga vēl kaut kāda citu utu paveida apsēsta. un siltumnīcā čum un mudž skudras. kāds nograuzis smuki sadīgušās sviesta pupas. tādi stumbenīši vien palikuši. vismaz odi, kuri sākumā bija ļoti daudz, tagad palikuši krietni mazāk. nav kur šajā tuksnesī audzēt jauno paaudzi. gliemežu ar īsti nav.
šodien apēdu pirmo gurķi (no siltumnīcas) un pirmo mazo zemenīti.

abām ēkām maina jumtus. saimniecības ēkai veco šīferi noņēma izcili - tīri un kārtīgi. vispār nebija kur piesieties. mājai ņēma nost kamēr bijām Helsinkos. pilnas dobes ar sarūsējušām naglām un šīfera gabaliņiem. tie paši cilvēki. šobrīd abas ēkas zem plēves un salatotas. mājai vēl drusku pietrūka kokmateriālu. jumts laikam būšot tikai pēc Jāņiem. nespējot saražot.

citās ziņās - kaimiņiene šodien bija bijusi ciemos pie savas draudzenes, kas dzīvo apmēram blakus kaķu vecim. bija redzējusi pa gabalu Decibelu. izskatījies labi, apaļš un veselīgs. tad droši vien tā viņa iekaisušo smaganu lieta nav atgriezusies. iespējams, kopš viņa oliņas uz viņu skatās no mākoņmaliņas, viņam pārgājušas visas nomadiskās tieksmes. sēž savās dzimtajās mājās un ēd veča pasniegtos makaronus. enīvei - kaķu ceļi ir neizdibināmi.
jāaiziet kaut kad pastaigāties pa to rajončiku un pastalkot.

p.s. vecim it kā tagad esot visai maz kaķu, jo esot kkad atkal bijis pvd un policija un kaut kādu čupu izņēmuši. domāju, ka Decibelu nekur prom nevedīs, jo viņš ir kastrēts. kad es viņreiz to ļoti slimo kaķi no ielas aiznesu uz tehnikuma klīniku, tad policija pateica, ka uz patversmi nevedīs, jo nav oliņu un attiecīgi neskaitās bezsaimnieka dzīvnieks. toreiz, gan viņam atradās saimniece.