*

man patika Helsinki. tur tagad zied ceriņi, kastaņas un rododendri. jūras vējš ceriņu smaržu nēsā visur apkārt kā viļņus. šur tur pat vēl zied tulpes un narcises. laiks bija tāds - "tikko novilku jaku, laikam jāvelk atkal atpakaļ". pati pilsēta nav šausmīgi skaista un grezna, bet nenormāli jūzer frendlī, zaļa, mierīga un laipna. ļoti, ļoti patika miers visapkārt. cilvēkos un satiksmē. Helsinkos nav tās tuksneša sajūtas, kas Rīgā. es maijā pavadīju ļoti daudz laika staigājot pāris km radiusā ap Rīgas centru, meklējot kostīmus zombijizrādei. konstatēju, ka ir nenormāli daudz tukšu veikalu un tukšu ēku, lielie centra tirdzniecības centri (Origo, Galerija Rīga un Galerija centrs) ir praktiski tukši (tur nav ne veikalu, ne cilvēku). populācijas ziņā abas pilsētas ir praktiski vienādas, bet Helsinkos visur ir dzīvības sajūta. cilvēki ir, izretojušies, bet ir un viss liekas apdzīvots un apdzīvojams.
vēl viņiem ir nenormāli kruta bibliotēka, kurā for free pieejami visādi 3d printeri, skaņu ierakstu studijas, šujmašīnas utt. kāpēc mūsu gaismas pilī tā nevar?
un visur ir saunas. piemēram, teātra grimmuškās un daudzdzīvokļu namos.

13 cilvēki dzīvojām pa 2 dzīvokļiem jaunā mājā, pavisam jaunā rajonā - Jätkäsaari. tā viss fancy, kruti un smuki, bet viss dzīvoklis no rītiem klepoja un šņaukājās, lai gan neviens nebija saaukstējies. dodoties dienas gaitās klepi un iesnas pazuda, lai atkal atgrieztos nākamajā rītā pēc kārtējās nakts dzīvoklī. es tagad pavisam labi zinu, ka negribu dzīvot jaunajā projektā.