*

tas, kas man galīgi nepatīk ir šis drausmīgais sausums. ja kaimiņiene nebūtu mūsu probmbūtnes laikā laistījusi, viss te būtu apmiris. mauriņš ir sauss, dzeltens un izdedzis kā parasti augusta beigās. ar basām kājām staigāt nav ļoti patīkami. nekad neesmu tik daudz laistījusi. laistu pat augus, kuri parasti paši tiek galā - pupas, mārtiņrozes, dievkociņi un daudzi citi. šodien pat prasījās sausummīles lavandas aplaistīt. sāku raizēties vai akā nebeigsies ūdens. zeme sausa kā putekļi. nevar apraut tulpju lakstus, jo pieskaroties vien krīt ārā no zemes ar visiem sīpoliem. cik varu mulčēju ar nopļauto zāli, bet nav jau ko pļaut. tikai josla ēnainajā puramalā. daudziem augiem nepatīk aukstās naktis. āra gurķi ir tieši tikpat maziņi kā tad, kad iestādīju. stāv uz vietas un uz augšu nekust. visur nenormāli daudz kaitēkļkukaiņu. lielā roze pilna ar zaļajām utīm. pirms prombraukšanas 2x nopūtu ar NeemAzal. atbraucu, paskatījos un to radību ir vēl 5x vairāk. ķiršos un plūmēs kaut kādi tinēju tīmekļi. plūškoks melnās utīs. vienīgā jāņoga vēl kaut kāda citu utu paveida apsēsta. un siltumnīcā čum un mudž skudras. kāds nograuzis smuki sadīgušās sviesta pupas. tādi stumbenīši vien palikuši. vismaz odi, kuri sākumā bija ļoti daudz, tagad palikuši krietni mazāk. nav kur šajā tuksnesī audzēt jauno paaudzi. gliemežu ar īsti nav.
šodien apēdu pirmo gurķi (no siltumnīcas) un pirmo mazo zemenīti.

abām ēkām maina jumtus. saimniecības ēkai veco šīferi noņēma izcili - tīri un kārtīgi. vispār nebija kur piesieties. mājai ņēma nost kamēr bijām Helsinkos. pilnas dobes ar sarūsējušām naglām un šīfera gabaliņiem. tie paši cilvēki. šobrīd abas ēkas zem plēves un salatotas. mājai vēl drusku pietrūka kokmateriālu. jumts laikam būšot tikai pēc Jāņiem. nespējot saražot.