*

šobrīd katrā istabā guļ pa kaķim.

problēma tik tajā, ka divi no viņiem kaujas un visu laiku jāveic visādi piesardzības pasākumi, lai viņi nesatiktos.* bet durvju ciet turēšana traucē foršai siltumapritei mājā. kamēr nebija tik auksts, nebija problēmu kādu no puskaķiem** izsēdināt ārā***, bet tagad sirdsapziņa neļauj. mums te -18 šobrīd.
Decibels ir nākamnedēļ pierakstīts pie ārsta, cerams, ka viņam uz to laiku dienišķais grafiks ļaus parādīties pie mums un izdosies aizvest nodot oliņas un nočekot kāpēc viņš tik ļoti daudz dzer ūdeni. ko darīt ar bailuli Roziņu nezinu. es esmu tikusi tik tālu, ka varu pieiet viņam guļošam dīvānā, notupties, iedot no rokas kkādu kaķu kārumu un pāris reizes viegi pieskarties muguras/sānu spalvu galiem (par glaudīšanu to grūti nosaukt) - progress ir, bet ekstrēmi lēns, jo nāk viņš pie mums kopš agra pavasara. viņu ar vajadzētu dabūt pie ārsta un atbrīvot no oliņām un uztaisīt vetčeku, bet es pagaidām neiztēlojos kā. nē, nu vismaz prieks, ka viņš nav kaķene.

*vienreiz agrā rudenī, kad es vēl gulēju ar vaļā logu - tas notika. visi apmēram vienlaicīgi iekāpa pa logu un gāja uz virtuvi baroties. satikās un tad Decibels ar Roziņu sametās tieši tādā murckulī kādu rāda multenēs. murckulis vēlās pa māju ar āprātīgu troksni, aizvēlās līdz koridorim, es atrāvu ārdurvis un bļāvu, lai izbeidz un veļas ārā un tad kāds no viņiem vēl apčurājās. tas viss notika ap diviem naktī un man bija 6os jāceļas uz autobusu. ilgi un ļoti dusmīgi mazgāju koridori, kurš smirdēja pēc kaķu čurām un nākamajā dienā darbā man visu laiku bija paranoja, ka es pati arī smirdu pēc kaķu čurām. kopš tā laika esmu max piesardzīga, lai viņi nesatiktos, īpaši iekštelpās. diezgan nogurdinošs šāds kaķu menedžments. būtu labi, ja atološana kaut drusku palīdzētu.

**mums ir oficiālais kaķis Rikardo - ar čipu un pasi un siksniņu ar žetoniņu un divi runči piestaigātāji. Decibēliuss ir liels un balts ar rudu asti un šausmīgi mīļš un nenormāli daudz un skaļi murrā. var staipīt pa rokām un vispār bieži liekas, ka viņš pie mums vairāk nāk pēc mīlestības, nekā barības, jo nav arī ļoti badīgs. ļoti vienkāršs, nav baigi attapīgs un ziņkārīgs. ienīst Roziņu. Roziņš savukārt ir baltpelēkstrīpains bailulis. varētu būt ap 2 gadiem vecumā. ievērojām viņu jau pagājšziem, kad viņš nāca gulēt Rikša siltinātajā ārā mājiņā. kad pavasarī sāka lavīties virtuvē baroties no Rikša bļodām, bija ļoti tievs un badīgs. zinu, ka vēl viena kaimiņiene viņu piebaro. pēc uzvedības spriežot, viņš bērnībā nav īsti socializējies ar cilvēkiem. ļoti gudrs, ziņkārīgs un inteliģents, bet ekstŗēmi bailīgs. gulēt dīvānā gan iemācījās ļoti ātri. mīž no Decibela. Rikardo normāli satiek ar abiem. Decibels viņam vairāk kā draugs, abi mēdz kaut kur kopā tusēt, ar Roziņu vnk līdzpastāv un reizēm viņu drusku kaitina.

***vispār tieši oficāli rezidējošais kaķis šai aukstumā pavada visvairāk laika ārā. ziema ir viņa gadalaiks.

es vispār esmu maiju un jūniju cilvēks, bet dzīvojot savā pasaulē skaistākajā mazpilsētā, man ir tiešām liels un neviltots prieks par īstu ziemu. šai pilsētai arī ziema ļoti piestāv. Rīgā ziema ir sāļa, netīri dubļaina un smirdīga. un skaļa protams. Salaspils, savukārt, ziemā kļūst pilnīgi letarģiska. tā gan ir letarģiska arī citos gadalaikos. bet Smiltene ziemās ir līksma un dzīva. cilvēki daudz pastaigājas gan pa Parku, gan apkārtnes mežiem. jau ir atvērta slidotava un fancy distanču slēpošanas trasē jau sāka seguma sagatavošanu tad, kad vēl tikai sniga otrais (un pirmais īstais) sniegs. ar sāli kaisa tikai pašas maģistrālākās ielas, pārējās tikai nošķūrē. arī uz ietvēm nav sāls, tikai sniegs un vietām mazliet smilts. var visu pilsētu izbraukt ar slēpēm (piemēram, nav problēmu no mājām aizslēpot līdz mežam) vai izvalkāt līdzi bērnu ragaviņās. viss ir tīrs, balts un klusi pūkaini priecīgs.

biju izgājusi pirmssaulrieta pastaigā pa Parku. netālu no tiltiņa stāvēja vīrietis un skatījās kā kūpēdams aizsalst Abuls. kad gāju viņam garām, viņš galvu nepagriezis teica - cik gan tā ziema skaista! žēl, ka līdz ZSV tas viss nokusīs. es, turpinot ceļu, attraucu - ir skaista, jā, ļoti jācer, ka prognozes vēl mainīsies. biju jau aizgājusi visai tālu no viņa, kad viņš vēl pats pie sevis noteica - kā tām pīlēm nav auksti, un devās prom, pretējā virzienā. aiz kokiem rietēja saule, spīdinādama spoži rozā gaismas stabu augstu debesīs, degunā un vaigos koda sals un ziema visapkārt bija tiešām ļoti, ļoti skaista.

tikko dzirdēju lauski pāris reizes iecērtam savu cirvīti paksī. šonakt gulēšu ģemperī.