*

gada priekšpēdējā diena:
*aizbraukt no Smiltenes uz Rīgu
*aizvest vecākus uz Terapijas branču (piparkūku sidrs ir kkas ļoti garšīgs)
*aizbraukt ekskursijā uz IKEA
*apmeklēt Kugrēna stāvizrādi Plezīrs (nepavilkos. garlaicīgi it kā nebija, bet smieties arī baigi negribējās)
*aizbraukt no Rīgas uz Smilteni (pa ceļam izdzert divus alus un visu laiku jūsmot par Lī Heizelvudu)
*iekurt krāsni un gaidīt, kad izkurēsies, lai varētu aiztaisīt šīberi

p.s. K. mati šobrīd nezkāpēc smaržo pēc padomju laiku plašu vākiem un pāri dārzam iet zaķa pēdas

gada pēdējā dienā vienatnē jāju pa kaimiņu plašajām, līdzenajām pļavām un tīrumiem. ainava apkārt bija klusa, auksta, apstājusies un atsvešināta un es jutos kā puteklītis, kas izzūd nekurienē. tas nebija nedz patīkami, nedz nepatīkami. tā vienkārši bija.