*

man liekas tik jocīgi, ka viens no maniem agrīnās bērnības sapņiem bija uzstāties cirkā ar baltiem, izpušķotiem zirgiem, bet tagad es strādāju ar jaunu teātri/trupu, kuras galvenā skatītāju zāle tiek iekārtota bijušajos cirka zirgu staļļos.

gaismā ir parādījusies tā nepielūdzamā un nežēlīgā rūsganā nokrāsa, kas bez liekām ceremonijām nokauj ilūziju par to, ka vasara, saule, zaļums un siltums varētu būt mūžīgi. rīti un vakari aizvien naskāk grauž dienu no abiem galiem.
gaiss pilns putekļu, bet pļavas - lapsu.

tik sen nebiju jājusi, ka ķivere bija aizausta zirnekļtīkliem.