*

pirmdien bijām tādā kā, hmm, klases ekskursijā uz Dundurmuižu un Rundāli. braucām mēs, maģistrantes, un daļa no filologu-folkloristu bakalauriem. kopā kaukādi padsmit cilvēki mazajā busā. klases ekskursijas sajūtu ļoti paspilgtināja pirmkursnieces, kuras busā spraucoties uz aizmuguri skaļi paziņoja: "dzīve ir svētki, tāpēc mums ir paģiras katru dienu".

brauciens bija ļoti kruts. sākām ar Dundurmuižu - tas ir Lietuvā, bet ļoti netālu no LV robežas. tur ir latviešu kolonija jau kopš zviedru laikiem. šobrīd gan jau krietni sarukusi un asimilējusies leišos. bijām ciemos pie vienas latvietes, pie kuras prasītos braukt kārtīgā ekspedīcijā. apmeklējām latviešu kapus un pašu Dundurmuižu, kas ir visnotaļ bēdīgā stāvoklī. kopā ar mums bija arī lietuviešu arheologs Ernests Vasiļausks un Lietuvā ieprecējusies mazsalaciete (vai salacgrīviete - man tās vietas jūk), kas vada un gana vietējo latviešu kopienu.
pēc Donerhofas braucām uz Rundāli, kur divas stundas sava dārgā laika mums veltīja Lancmanis, vedot cauri vēl nepabeigtajai izstādei "No gotikas līdz jūgendstilam" un stāstot epikšit stāstus. ne par mākslas teoriju, bet tādus dīvainus, savādus, pat mistiskus stāstus par to, kā izstādē redzamie priekšmeti nokļuvuši Rundālē, kādus neticamus ceļus tie gājuši, kā izšķīrušies un pēc veselas mūžības atkal satikušies - citā vietā un citā kontekstā. man liekas, ka šīs pieredzes dēļ vien bija vērts iestāties maģistrantūrā. pēc tam vēl izrikšojām cauri pārējai pilij un paviesojāmies restauratoru darbnīcā, kur šobrīd restaurē Lestenes baznīcas kanceli.

( ilustrācijas )