*

sajūtu gurmāns

pirms es pievēršos nedēļas nogalei, gribētu padalīties ar braucienu spoku trolejbusā. es diezko bieži neizmantoju RS, bet piektdien, ap pustrijiem dienā, vēlējos pārbraukt pāri Vanšu tiltam centra virzienā. piebrauca trolejbuss, neviens no tā neizkāpa un neviens no pieturā esošajiem cilvēkiem neizrādīja interesi par iekāpšanu. es iekāpu, durvis aizvērās un es sapratu, ka esmu tur pilnīgi viena. nē, nu, vadītājs laikam bija. man palika mazliet neomulīgi un prātā nāca spoku stāsti par melniem, melniem autobusiem.
pārbraucām pāri tiltam, es izkāpu ārā. pieturā bija daudz cilvēku, bet neviens uz to trolejbusu pat neskatījās un tas atkal, pilnīgi tukšs, aizbrauca tālāk.

sestdien izmetām līkumu no Kursīšiem uz Embūti, Priekuli un atpakaļ. vakaru pavadījām mednieku tornī, vērojot kā divas stirnas ļoti ilgu laiku nēsājas pa lielu, meža ieskautu, nupat kā nopļautu pļavu. kamēr viņas meta lokus un bezgalības zīmes, tikmēr kaut kas liels brakšķinājās un krakšķinājās pa pļavmali, bet tā kā krēsloja, īsti nesapratām kas tas bija tāds.
nākamajā dienā caur Saldu braucām uz Sabili. tur bija sajūta kā Bermudu trīsstūrī - bija bijuši Vīna svētki, ļoti daudz kas nebija novākts, bet cilvēku nebija. galdi ar traukiem, visādas pasākumu vietas, bet cilvēku gandrīz neviena. diezgan sirreāli. pēc tam iebraucām Abavas rumbā un tālāk pie manām jōgas draudzenēm, kuras tusēja pa ļoti medžik lauku māju.

( ilustrācijas )