Indija. 1. daļa - Dev Sanskriti
Posted on 2015.12.06 at 00:31
nu, ko tad beidzot par Indiju?
laikam jāsāk ar paskaidrojumu kā es tur nokļuvu un, uz kurieni braucu. karoč es te gāju tais LU tālākizglītības kursos par jogu. LU Indijas kultūras centram ir draudzība ar Dev Sanskriti universitāti, Haridvārā. Tad nu tie, kas bija apmeklējuši tos jogas kursus, varēja braukt uz turieni izvērst izglītošanos un ekskursēt.
Tā universitāte ir meitas organizācija Šantikundž āšramam, kura dibinātāja mazdēls ir universitātes šobrīdējais rektors. Universitāte ir privāta organizācija, pārtiek no ziedojumiem, ir visai prestiža. Par mācībām, ēdienu, kojām nav jāmaksā nekas, bet visai grūti tikt iekšā + absolventiem ir kaut kā jāatdara tas, ko mācību iestāde viņos ielikusi - nu tur pēc beigšanas kādu laiku bez atlīdzības jāpasniedz tur utt.
Tā, kā universitāte ir zem āšrama, tad tur visam ir tas garīguma piesitiens. Katrā telpā pie sienas bildes ar āšrama dibinātājiem, katru lekciju sāk ar Gayatri mantru, universitātes kampusa centrā ir Mahadevas templis utt. Attiecīgi arī iekšējās kārtības noteikumi ir visai stingri - studentiem līdz 20:00 vakarā jābūt savās kopmītnēs, ja nav - sods (paskaidrojums vai jāmaksā), no campusa drīkst iziet tikai reizi nedēļā, uzturs vienkāršs un pieticīgs utt. Uz mums gan tie ierobežojumi neattiecās, lai gan izejot no teritorijas bija jāpierakstās žurnālā.
Universitātē var apgūt gan jogu un visādas indiskās lietas (nu tur ajurvēdu, piemēram), gan psiholoģiju un valodas, gan IT. Ir arī tāda forša lieta, kā rural departaments, kur iespējams apgūt, piemēram, papīra reciklēšanu (no veca papīra lej jaunu), aušanu un šūšanu, kampusa stūrī ir arī kūts ar ~200 govīm, kā arī ajurvēdas preperātu ražotne, kurā ražo visus tos augu pulverīšus un tabletītes, gan no uz vietas izaudzētiem, gan no citām vietām piegādātiem augiem.
mums dienas kārtībā bija jogas nodarbības, visādas lekcijas (piemēram, jogas tradīcijas vēsture, indiešu kultūras mantojums, naturopātija, ievads vēdiskajā filozofijā, akupresūra, utt.), no rītiem varēja iet uz vēdiskajiem ugunsrituāliem jeb jagjām, kas notika katru rītu saullēktā (5:30)
brauciens man bija visai izdevīgs, jo ceļanaudu man radi un draugi sameta uz dzimšanas dienu, bet dzīvošana, ēšana, mācības bija par velti. tik vien kā vīza jāuztaisa (55eur), jāsamaksā nodeva Indijas izglītības ministrijai (38eur) un jāpērk pīrādziņi (8 rūpijas gabalā).
universitātes mājaslapa http://www.dsvv.ac.in/ viņiem drīz tur atvērsies arī baltistikas centrs, jo rektors nezkāpēc baigi fano par Baltijas valstīm. Vadīs to centru Sigma Ankrava no LU.
( ilustrācijas )
laikam jāsāk ar paskaidrojumu kā es tur nokļuvu un, uz kurieni braucu. karoč es te gāju tais LU tālākizglītības kursos par jogu. LU Indijas kultūras centram ir draudzība ar Dev Sanskriti universitāti, Haridvārā. Tad nu tie, kas bija apmeklējuši tos jogas kursus, varēja braukt uz turieni izvērst izglītošanos un ekskursēt.
Tā universitāte ir meitas organizācija Šantikundž āšramam, kura dibinātāja mazdēls ir universitātes šobrīdējais rektors. Universitāte ir privāta organizācija, pārtiek no ziedojumiem, ir visai prestiža. Par mācībām, ēdienu, kojām nav jāmaksā nekas, bet visai grūti tikt iekšā + absolventiem ir kaut kā jāatdara tas, ko mācību iestāde viņos ielikusi - nu tur pēc beigšanas kādu laiku bez atlīdzības jāpasniedz tur utt.
Tā, kā universitāte ir zem āšrama, tad tur visam ir tas garīguma piesitiens. Katrā telpā pie sienas bildes ar āšrama dibinātājiem, katru lekciju sāk ar Gayatri mantru, universitātes kampusa centrā ir Mahadevas templis utt. Attiecīgi arī iekšējās kārtības noteikumi ir visai stingri - studentiem līdz 20:00 vakarā jābūt savās kopmītnēs, ja nav - sods (paskaidrojums vai jāmaksā), no campusa drīkst iziet tikai reizi nedēļā, uzturs vienkāršs un pieticīgs utt. Uz mums gan tie ierobežojumi neattiecās, lai gan izejot no teritorijas bija jāpierakstās žurnālā.
Universitātē var apgūt gan jogu un visādas indiskās lietas (nu tur ajurvēdu, piemēram), gan psiholoģiju un valodas, gan IT. Ir arī tāda forša lieta, kā rural departaments, kur iespējams apgūt, piemēram, papīra reciklēšanu (no veca papīra lej jaunu), aušanu un šūšanu, kampusa stūrī ir arī kūts ar ~200 govīm, kā arī ajurvēdas preperātu ražotne, kurā ražo visus tos augu pulverīšus un tabletītes, gan no uz vietas izaudzētiem, gan no citām vietām piegādātiem augiem.
mums dienas kārtībā bija jogas nodarbības, visādas lekcijas (piemēram, jogas tradīcijas vēsture, indiešu kultūras mantojums, naturopātija, ievads vēdiskajā filozofijā, akupresūra, utt.), no rītiem varēja iet uz vēdiskajiem ugunsrituāliem jeb jagjām, kas notika katru rītu saullēktā (5:30)
brauciens man bija visai izdevīgs, jo ceļanaudu man radi un draugi sameta uz dzimšanas dienu, bet dzīvošana, ēšana, mācības bija par velti. tik vien kā vīza jāuztaisa (55eur), jāsamaksā nodeva Indijas izglītības ministrijai (38eur) un jāpērk pīrādziņi (8 rūpijas gabalā).
universitātes mājaslapa http://www.dsvv.ac.in/ viņiem drīz tur atvērsies arī baltistikas centrs, jo rektors nezkāpēc baigi fano par Baltijas valstīm. Vadīs to centru Sigma Ankrava no LU.
( ilustrācijas )
Equus
Posted on 2015.12.06 at 21:28
šodien biju Dailes teātrī uz Equus. tas, protams, bija nesalīdzināmi labāk nekā Marlēna (kas ir mana iepriekšējā pieredze tajā teātrī), bet... nu es nezinu, tas viss ir kaut kas tāds, ko es laikam nespēju saprast. es tagad pētu atsauksmes un tur rakstīts, ka Subatnieks psihiatra lomā esot izcils un ģeniāls. nu, man nelikās ļoti slikti, bet sajūta bija tāda, ka aktieris godīgi un apzinīgi tēlo psihiatru. daļa citu tēlu radīja līdzīgu sajūtu, bet Nevarauska vnk totāli kaitināja. jā, nu, Grūbe, protams, nospēlēja iespaidīgi. bet es laikam esmu pārāk pieradusi pie citas teātra valodas un galu galā teātris nekad nav bijis manu mīļāko mākslas veidu topā. gāju es tur tāpēc, ka mammas kolektīvs gāja kolektīvi uz to izrādi, bet mamma gribēja braukt uz laukiem un pierunāja mani nelaist zudībā viņas biļeti. nē, nu nebija jau tik briesmīgi, vienkārši nepamet sajūta, ka tas galīgi nebija priekš manis.
pēc izrādes jutos tik jocīgi, ka negribējās īsti braukt mājās. atcerējos, ka man makā kādu laiku stāv galactico dāvanu karte un aizgāju uz iepirkumu templi. nolēmu, ka jāņem kaut kas tāds, ko es pati par savu naudu droši vien nepirktu - t.i. krūšturis (tie man riebjas un es tos ikdienā nelietoju, bet kāds smukāks noderētu, ko vilkt zem svētku drēbēm). beigu beigās mani pārņema ļauns prieks pierādīt jaukajai un izpalīdzīgajai pārdevējai, ka man TIEŠĀM neviens krūšturis neder. un neder jau arī. dāvanu karte palika gulēt maka dibenā.
atbraucu mājās un atradu Kārļa taisītu vegan soļanku. tas tad arī ir mans šīs dienas lielais prieks.
pēc izrādes jutos tik jocīgi, ka negribējās īsti braukt mājās. atcerējos, ka man makā kādu laiku stāv galactico dāvanu karte un aizgāju uz iepirkumu templi. nolēmu, ka jāņem kaut kas tāds, ko es pati par savu naudu droši vien nepirktu - t.i. krūšturis (tie man riebjas un es tos ikdienā nelietoju, bet kāds smukāks noderētu, ko vilkt zem svētku drēbēm). beigu beigās mani pārņema ļauns prieks pierādīt jaukajai un izpalīdzīgajai pārdevējai, ka man TIEŠĀM neviens krūšturis neder. un neder jau arī. dāvanu karte palika gulēt maka dibenā.
atbraucu mājās un atradu Kārļa taisītu vegan soļanku. tas tad arī ir mans šīs dienas lielais prieks.
decembris
Posted on 2015.12.06 at 23:24
citējot sevi: "es vispār tajā nedēļas nogalē, kad vēmu, redzēju daudz krītošu zvaigžņu"
Indija. 2. daļa - Haridvāra
Posted on 2015.12.06 at 23:35
Haridvāra ir viena no 7 ļoti svētajām Indijas pilsētām. atrodas 200 km no Deli. no lidostas turp mēs braucām 7 h ar stundas pauzi pa vidu, bet atpakaļ 8h bez nekādas pauzes. Pilsētai cauri tek svētā upe Ganga. tā tur ir visai tīra un peldama, jo tas ir tikai nepilnus 300 km no vietas, kur viņa Himalajos sāk savu tecējumu. pilsēta ir liela, skaļa, putekļaina. nomalēs ir daudz industriālu teritoriju. bet gaiss ir krietni labāks nekā Deli, toties jūtami sliktāks nekā Rišikešā.
( ilustrācijas )
( ilustrācijas )