*

4os naktī uzrāvos gultā sēdus, jo debesis bija pārklātas ar milzīgu skārda plāksni, pa kuru klintsbluķus svaidīdami, lēkāja rakšasi. Drīz tam visam pievienojās grandioza uguņošana, kas pilnībā izgaismoja istabu un caurvējš, kā no ķēdes norāvies, no visa spēka dauzīja visas neaizvērtās durvis un logus. Niknām šaltīm pret zemi un logos triecās lietus. Drīz pazuda arī elektrība. Šis bija viens no grandiozākajiem pērkona negaisiem manā mūžā. 7os no rīta ejot uz jogu bija pilnīgi medžik sajūta, likās, ka ir pilnīgi nomainījusies šīs vietas un visas pilsētas enerģētika.

Runājot par jogu, mums vakar bija lekcija par šatkarmām, šodien pēc joga klās mūsu jōga tīčer priecīgi aicināja mūs uz tādu jocīgu pagalmiņu, kur pulcējās viņa indiešu stjūdenti ar ūdens traukiem un sāls pakām rokās. Rezultātā mums tika paraugdemonstrētas dažādas attīrīšanās krijas, piemēram 4 smaidīgas indietes dzēra litriem silta sālsūdens, bāza pirkstus rīklē un vēma, viens čalis ierija un atrija sālsūdenī izmērcētu 7m garu kokvilnas strēmeli, vēl cits lēja mutē ūdeni un tecināja to ārā pa degunu, utt.

Tā, vispār, es paradoksālā kārtā esmu saaukstējusies. Rūmmeits lika man iebērt degunā probiotikas kapsulu. Tas bija pretīgi.