*

Vilnītis šorīt noslepkavoja strazdu. Viņam vispār vienu brīdi bija uznācis jaukais periods, tagad atkal palicis traks. Atsācis rakt vulkānus dārzā (vairāk jau siltumnīcā), nolauza mammas mīļāko lilliju (viņa bija tikai vienā eksemplārā), pāris citas lillijas un vēl šo to. Toties man gulta stāv nesaklāta šobrīd, jo jaunskungs ieprinājies tajā gulēt un es taču nevaru viņa augstdzimtību traucēt.

Vispār es ceru, ka tas nenormālais lietus krusa, kas tagad gāž, nenositīs visu kas dārzā aug.

vasara, kā zināms, ir laiks kurā es daudz barojos un uzbarojos. šodien uzvārīju porciju ar rabarberu čatniju, daļu rabarberu aizstājot ar ananasu serdēm, kuras pāris dienas mētājās ledusskapī. man parasti žēl viņas mest ārā, sulu sezonā, es viņas spiežu klāt suliņai, bet tagad nav sulu sezona un ieblendētas kokteiļos man tās šķiet pārāk šķiedrainas. čatnijs sanāca lielisks, tiklīdz iekrāsies vēl ananasu serdes, jāizvāra vēl.

es atvainojos, ja, ka es te spamoju vislaik par ēdienu, bet ir pilnmēness un es neparkocitu nespēju domāt. drīz jau pāries. karoč lauzīju galvu kā likvidēt no čatnija vārīšanas pāri palikušos rabarberus, kad kā zibens no skaidrām debesīm pār mani nāca atklāsme, ka man vajag kko ar magonēm, tagad un tūlīt. rezultātā izgudroju recepti cepumiem (rabarberi, tajā, protams, neietilpst) un man viņa ir jāpieraksta, kamēr vēl atceros.

( receptīte )