piezīmes par Dziesmu svētkiem
Posted on 2013.07.08 at 14:21
*) gan piedalījos, gan apmeklēju (vismaz apzinātā vecumā) pirmo reizi;
*) kā dalībniece piedalījos Folkloras dienā Rīgas centrā. Kaukā radās sajūta, ka tas viss ir tikai tāpēc, ka "mums" (t.i. kopām) to vajag. pat Dziesmu svētku oficiālajā lapā nebija šīs dienas programmas - kas tieši, kur, kad notiek, lai interesents varētu plānot savu folkloras baudīšanu. izdevās gan atrast citās lapās programmu Brīvdabas muzejam un Vērmanes dārzam, bet pārējām vietām nē. organizācija nebija nedz dalībniekiem, nedz skatītājiem jūzer frendlī. mamma, kas bija atbraukusi klausīties gan teica, ka esot paticis un bijis ok;
*) tas, ka gājiens kavējās un jāgaida 2h, kā arī ēdināšanas problēmas laikam normāli, par to man negribas čīkstēt;
*) gājienā iet bija jocīgi. Ušakovam bija baigās kurpes kājās;
*) bet par noslēguma koncertu, man jāsaka, ka Kokļu mūzikas nakts mani aizķēra nesalīdzināmi vairāk un dziļāk. Pūces etnogrāfiskais orķestris visam, kam skanēja klāt, piedeva tādu "lielisku" umpapā umpapā popkoncertiņa pieskaņu. Prauliņa "Jāņu nakts mistērija" vispār kaukāds dizāsters. bija, protams, skaisti brīži, skaistas dziesmas, skaistas sajūtas, bet visu ļoti bojāja zemā gala latvietisma izpausmes. es gan to sakot jūtos kā snobs vai nīgra grezele, jo vairumam jau redz patīk (līdzīgi kā "Marlēna" Dailes teātrī);
*) par šo es droši vien degšu elles ugunīs, bet lai cik ļoti man nepatiktu dziesma "Saule, pērkons, Daugava", tās instrumentālais pavadījums uz sintiņa skan tik ļoti 80'. un es skumīgi iztēlojos, cik skaisti tā dziesma varētu izklausīties, ja tajā izmantotu pūtēju orķestri/us;
*) Kokļu mūzikas nakts Jēkaba katedrālē gan pilnīgi norāva jumtu (un es neesmu baigais koncertkokļu cienītāja, ja kas). mazliet gan traucēja pārbāztība, jo kājās stāvošajiem tomēr bija grūti nostāvēt, viņi knosījās un taisīja fonu (mēs atnācām pusstundu pirms sākuma un knapi dabūjām apsēsties), māmiņas ar raudošajiem bērniem un bezgaiss. bet līdz beigām daudzi stāvētāji bija piekusuši stāvēt un aizgājuši un pamazām palika labāk;
*) gaidot kokļu koncertu mazliet paklausījāmies pūtēju koncertu Doma laukumā. repertuārs nu tāds, bet pūtēju orķestri tomēr ir kaukas ļoti, ļoti foršs. manā vīzijā par ideālu dzīvi ietilpst arī kleitas uzvilkšana un nesteidzīga iešana uz parku klausīties kā tur 7dienas pēcpusdienā populāras džeza melodijas spēlē pūtēju orķestris;
*) vispār jau forši - jauna pieredze un interesanti iespaidi.
p.s.
*) pēc tradīcijas sanāk, ka tad, kad noslēguma koncerta beigās kopkoris mētā pa gaisu vainagus, tur notiek grupveida sekss;
*) diez Dziesmu svētkiem pītie vainagi ir jādedzina pēc pieciem gadiem?
*) mūs uzaicināja tapt par Senās vides darbnīcas dalībniekiem. mūs - t.i. mani un Kārli.
( dažas bildes )
*) kā dalībniece piedalījos Folkloras dienā Rīgas centrā. Kaukā radās sajūta, ka tas viss ir tikai tāpēc, ka "mums" (t.i. kopām) to vajag. pat Dziesmu svētku oficiālajā lapā nebija šīs dienas programmas - kas tieši, kur, kad notiek, lai interesents varētu plānot savu folkloras baudīšanu. izdevās gan atrast citās lapās programmu Brīvdabas muzejam un Vērmanes dārzam, bet pārējām vietām nē. organizācija nebija nedz dalībniekiem, nedz skatītājiem jūzer frendlī. mamma, kas bija atbraukusi klausīties gan teica, ka esot paticis un bijis ok;
*) tas, ka gājiens kavējās un jāgaida 2h, kā arī ēdināšanas problēmas laikam normāli, par to man negribas čīkstēt;
*) gājienā iet bija jocīgi. Ušakovam bija baigās kurpes kājās;
*) bet par noslēguma koncertu, man jāsaka, ka Kokļu mūzikas nakts mani aizķēra nesalīdzināmi vairāk un dziļāk. Pūces etnogrāfiskais orķestris visam, kam skanēja klāt, piedeva tādu "lielisku" umpapā umpapā popkoncertiņa pieskaņu. Prauliņa "Jāņu nakts mistērija" vispār kaukāds dizāsters. bija, protams, skaisti brīži, skaistas dziesmas, skaistas sajūtas, bet visu ļoti bojāja zemā gala latvietisma izpausmes. es gan to sakot jūtos kā snobs vai nīgra grezele, jo vairumam jau redz patīk (līdzīgi kā "Marlēna" Dailes teātrī);
*) par šo es droši vien degšu elles ugunīs, bet lai cik ļoti man nepatiktu dziesma "Saule, pērkons, Daugava", tās instrumentālais pavadījums uz sintiņa skan tik ļoti 80'. un es skumīgi iztēlojos, cik skaisti tā dziesma varētu izklausīties, ja tajā izmantotu pūtēju orķestri/us;
*) Kokļu mūzikas nakts Jēkaba katedrālē gan pilnīgi norāva jumtu (un es neesmu baigais koncertkokļu cienītāja, ja kas). mazliet gan traucēja pārbāztība, jo kājās stāvošajiem tomēr bija grūti nostāvēt, viņi knosījās un taisīja fonu (mēs atnācām pusstundu pirms sākuma un knapi dabūjām apsēsties), māmiņas ar raudošajiem bērniem un bezgaiss. bet līdz beigām daudzi stāvētāji bija piekusuši stāvēt un aizgājuši un pamazām palika labāk;
*) gaidot kokļu koncertu mazliet paklausījāmies pūtēju koncertu Doma laukumā. repertuārs nu tāds, bet pūtēju orķestri tomēr ir kaukas ļoti, ļoti foršs. manā vīzijā par ideālu dzīvi ietilpst arī kleitas uzvilkšana un nesteidzīga iešana uz parku klausīties kā tur 7dienas pēcpusdienā populāras džeza melodijas spēlē pūtēju orķestris;
*) vispār jau forši - jauna pieredze un interesanti iespaidi.
p.s.
*) pēc tradīcijas sanāk, ka tad, kad noslēguma koncerta beigās kopkoris mētā pa gaisu vainagus, tur notiek grupveida sekss;
*) diez Dziesmu svētkiem pītie vainagi ir jādedzina pēc pieciem gadiem?
*) mūs uzaicināja tapt par Senās vides darbnīcas dalībniekiem. mūs - t.i. mani un Kārli.
( dažas bildes )