*

šodien sanāca tāda tipa kultūras diena. bijām centrāltirgū, bijām humpalās, Arsenālā, kafetērijā un teātrī. Dailes. nebiju tur bijusi 4,5 gadus, kopš Ivonnas Burgundijas princeses. un ceru, ka vismaz tikpat ilgu laiku tur atkal nenokļūšu.
karoč, man viena mīļa draudzene piedalās izrādē Marlēna un es visu laiku solījos, ka aiziešu, bet negāju, jo 1) jutu, jau, ka man varētu neiet pie sirds, 2) kad mēģināju saņemties iet, tad Marlēnas bija vakaros, kad man pašai savā teātrī jābūt... bet nu vakar draudzene zvanīja, ka ir ielūgumi un ka šodien jānāk un vakars bija brīvs...
nez, laikam labāk nesākt neko rakstīt un izteikties, citādi es atkal uzcepšos un man atkal paliks ļoti, ļoti skumji.


zato Fišera izstāde ļoti patikās. ne visi darbi, bet tie, kuri patika bija tā vērti, lai uz izstādi ietu un pēc tās būtu sajūta par tiešām labi pavadītu laiku.

jocīga, bet interesanta un aizraujoša grāmata - Sievietes, kuras skrien ar vilkiem. kaut kā ļoti, ļoti sasaucas ar pirms tam lasīto Riding into your mythic life (un vēl iepriekš lasīto Kohanovu, arī, protams)
karoč, folklora, mitoloģija un arhetipi mani ir sagrābuši un velk arvien dziļāk. man gan tas viss ir interesējis jau kopš neatminamiem laikiem, bet šobrīd pa galvu jaucas, pagaidām vēl ļoti neskaidras un aptuvenas, domas, kā to visu varētu izmantot un pielietot darbā ar zirgu. un ar laiku no tā varbūt uzradīt kaut ko tādu, ar ko varētu palīdzēt citiem. vienlaicīgi, protams, palīdzot arī sev.

p.s. vispār kaut kas tāds ir uzradīts un tiek darīts, bet man diemžēl nav iespēju braukt uz ārzemēm to mācīties. vismaz šobrīd.