piezīmes
Posted on 2011.09.28 at 23:30man:: nekāds
skan: Alva Noto
g) kopš šodienas oficiāli un juridiski esmu ganāmpulka turētājs. paša ganāmpulka gan man vēl nav, bet būs. drīz;
s) pārvācos no Tele2 uz Biti;
d) pirmo reizi mūžā biju tai slavenajā donatotuvē. sanāca iet garām un izdomāju, ka kamēr neesmu kļuvusi par 100% vīgan, jāiečeko. konstatēju, ka tur pārdod mutē kūstošus, cukura, pārtikas krāsvielu un balto miltu koncentrātus, pēc kuriem gribas no iekšpuses izrīvēties ar vērmelēm. vai vismaz pelašķiem;
t) pirmo reizi mūžā braucu ar to glauno, zemās grīdas tranvaju. divas pieturas. par zaķi. vajadzēja paspēt no teātra uz to konci, uz kuru neviens no jums negribēja nākt;
m) pirmo reizi mūžā biju Melngalvju namā. koncerts bija ļoti kruts. Vasks, kā vienmēr, patika vislabāk. ritīgi izšrubēja iekšas. kā starpbrīdī runājām ar tur satiktu paziņu (kurai izrādās ar bijis problēmas ar līdznācēja atrašanu), tad Bēthovenu pēc tam atskaņo, lai cilvēkiem nebūtu jāiet mājās pa taisno pēc Vaska un, lai viņi no tās aizgrābtības nepakļūtu zem tranvaja (video, kur Vasks skaidro kā tam kvartetam jākapā);
d) kolēģe stāstīja, ka aktieri šodien esot sprieduši, kas būs ģērbēja jaunajai Šmita izrādei un visi teikuši, ka gribot mani (bet tā kā par to lemj administrācija, tad nebūšu). nav jau nepatīkami, bet man vienmēr licies, ka no četrām teātra ģērbējām es esmu vispaviršākā un neprasmīgākā un tizlākā. pārējās ir tādas nopietnas sievietes, nu tantes tādas. es allaž esmu domājusi, ka viņām viss vienmēr ir perfektā kārtībā, ka viņām nav problēmu nevainojami izgludināt pat vissarežģītākā piegriezuma un burzīgākā auduma svārkus (pagāja trīs gadi, kamēr es sapratu kā var izgludināt Šmukstes svārkus izrādei Ledus), ka viņas momentāli aizšuj katru sīkāko caurumiņu, ko pamana, turklāt tā, ka nemaz nevar redzēt, ka tur tāds kādreiz bijis, un ka viņas nekad steigā negludina tumšus tēkreklus no labās puses tādējādi iegludinot nesmukas, spīdīgas vīles (es reizēm tā daru) utt. utjpr. es, piemēram, nesen trīs dienas pēc kārtas aizmirsu, ka Gāgas kreklam podziņa iztrūkusi; aiznesu Krūmiņa kaklasaiti Samītim; ieliku Soņas zeķes fūrē uz Milānu nesalāpītas un pazaudēju Keiša taurē bāžamo lupatu. ja pēc visa šī, viņi tomēr labāk grib, mani, ko un kā tad tās pārējās dara?
s) pārvācos no Tele2 uz Biti;
d) pirmo reizi mūžā biju tai slavenajā donatotuvē. sanāca iet garām un izdomāju, ka kamēr neesmu kļuvusi par 100% vīgan, jāiečeko. konstatēju, ka tur pārdod mutē kūstošus, cukura, pārtikas krāsvielu un balto miltu koncentrātus, pēc kuriem gribas no iekšpuses izrīvēties ar vērmelēm. vai vismaz pelašķiem;
t) pirmo reizi mūžā braucu ar to glauno, zemās grīdas tranvaju. divas pieturas. par zaķi. vajadzēja paspēt no teātra uz to konci, uz kuru neviens no jums negribēja nākt;
m) pirmo reizi mūžā biju Melngalvju namā. koncerts bija ļoti kruts. Vasks, kā vienmēr, patika vislabāk. ritīgi izšrubēja iekšas. kā starpbrīdī runājām ar tur satiktu paziņu (kurai izrādās ar bijis problēmas ar līdznācēja atrašanu), tad Bēthovenu pēc tam atskaņo, lai cilvēkiem nebūtu jāiet mājās pa taisno pēc Vaska un, lai viņi no tās aizgrābtības nepakļūtu zem tranvaja (video, kur Vasks skaidro kā tam kvartetam jākapā);
d) kolēģe stāstīja, ka aktieri šodien esot sprieduši, kas būs ģērbēja jaunajai Šmita izrādei un visi teikuši, ka gribot mani (bet tā kā par to lemj administrācija, tad nebūšu). nav jau nepatīkami, bet man vienmēr licies, ka no četrām teātra ģērbējām es esmu vispaviršākā un neprasmīgākā un tizlākā. pārējās ir tādas nopietnas sievietes, nu tantes tādas. es allaž esmu domājusi, ka viņām viss vienmēr ir perfektā kārtībā, ka viņām nav problēmu nevainojami izgludināt pat vissarežģītākā piegriezuma un burzīgākā auduma svārkus (pagāja trīs gadi, kamēr es sapratu kā var izgludināt Šmukstes svārkus izrādei Ledus), ka viņas momentāli aizšuj katru sīkāko caurumiņu, ko pamana, turklāt tā, ka nemaz nevar redzēt, ka tur tāds kādreiz bijis, un ka viņas nekad steigā negludina tumšus tēkreklus no labās puses tādējādi iegludinot nesmukas, spīdīgas vīles (es reizēm tā daru) utt. utjpr. es, piemēram, nesen trīs dienas pēc kārtas aizmirsu, ka Gāgas kreklam podziņa iztrūkusi; aiznesu Krūmiņa kaklasaiti Samītim; ieliku Soņas zeķes fūrē uz Milānu nesalāpītas un pazaudēju Keiša taurē bāžamo lupatu. ja pēc visa šī, viņi tomēr labāk grib, mani, ko un kā tad tās pārējās dara?