*

cik šitas rīts likās skābs (man sapnī bij jābēg no nacistiem. sākumā sanāca labi, bet beigās pie viņiem palika Radža un es, nepaspējusi dabūt viņu atpakaļ, pamodos), tik pēcpusdiena izvērtās jauka un produktīva:
atbrauca vīrs no Saldus, aizbraucām uz Dabaszirgiem. tur man bij nenormāli foršs treniņš, visvairāk pateicoties tam, ka aizņēmos izmēģināšanai vienus savādākus beztrenžu iemauktus, nekā pagājšreiz mēģināto saidpulu. nu kauko līdzīgu hakamorai, bet ne gluži. izrādījās, ka ar to esam apmierināti visi, gan es, gan zirgs, gan trenere. vadījās labi, jājās viegli, viss sanāca, daudz ko jaunu uzzināju un iemācījos, zirgs atsaucīgs, priecīgs un rātns. karoč, man tādus iemauktus obligāti vajag pagādāt!
pēc tam iebridām pļavā papildināt vīgriežu, pelašķu un asinszāļu krājumus un piebāzām māgas ar meža zemenītēm.
atbrīvojot vietu svaigi savāktajām un sažāvētajām tējām sabēru kopā visādas pērno tēju pabiras un sanāca šausmīgi smaržīgs un garšīgs tēju maisījums. vīgriezes, kumelītes, klinģerītes, liepziedi, āboliņš, pīpenes, brūču pērkonamoliņš, bērzu lapas, piparmētras un iespējams vēl kaut kas, ko es jau vairs neatceros. ja zinātu proporcijas, kas viņu taisa tik garšīgu un smaržīgu, ta varētu bezmaz pakot un pārdot. vai vismaz pakot un dāvināt draugiem.

( sen neesat lutināti ar zirdziņbildēm )