*

miljono reizi teikšu, ka veģetārisms ir viena no lietām par kuru man visvairāk riebjas diskutēt, bet gribas ierakstīt, ka vakar gaidot darba beigas un kuļot salmus ar kolēģēm, vienai no viņām (un viņa pat nav nekāda streit veģetāriete) ienāca prātā diezgan kruta doma. karoč runa bija par to, cik pretīgi ir reklamēt gaļas izstrādājumus izmantojot jautru un smaidīgu cūciņu, gotiņu, vistiņu utt. attēlus. tad nu ideja tāda, ka visiem produktiem, kuros izmantoti beigti dzīvnieki jāpievieno pa kādai kautuves ainiņai. nu tāpat kā uz cigarešu paciņām ir bildes ar sapuvušām plaušām un zobiem un kotikvēlne. un, ja nepatīk tad, lai nepērk, vai lai kauj paši. citādi nekādas cieņas nav pret dzīvnieka ziedoto dzīvību. vispār jau mani šausmina arī tas, ka cilvēki maksā savu naudu par gaļu, nopērk par daudz, nevar apēst un pēc tam vēl izmet ārā. sanāk, ka tas zvērs ir miris pilnīgi bezjēdzīgā nāvē.

baigi foršā sajūta šitādā pelēklietainā rudens dienā, sēdēt virtuvē ar dzīvesbiedru, ēst siltas, mammas ceptas ķirbju pankūkas ar medu un kanēli, dzert tēju un klausīties kā pa rādiō stāsta par gaidāmo vētru.
forši nav tas, ka tūliņ jāiet ārā tai pelēklietainajā rudens dienā un jābrauc uz darbu. a tas orkāns varētu mani vismaz vakarā mājās atpūst.