*

labrīt. vakars izvērtās negaidīti jauks un dzīvespriecīgs, tikai žēl, ka viņš bija tieši vakar, jo mums šodien ir jābrauc saulgriezēt, bet man mazliet sāp galva un es joprojām jūtos pakurla.
nu, jo koncis bija zvērīgs. Tesai beidzot atkal stāv. citādi, pirms tās pauzītes viņi bija sākuši spēlēt kaukādu no pārgatavojušām zemenēm vārītu ķīseli.
un NabaKlabs likās jauks tāds, tikai tas krāsu salikums ne visai omulīgs un vietām drausmīgi smirdēja pēc skābiem kāpostiem kopā ar ceptām desiņām.

un te Jums daži tematiskie ticējumi:
Kas grib, lai visas viņa lūgšanas tiktu piepildītas, tam jānoķer sikspārnis un Jāņu naktī pulksten 12 jāiznes un jānoliek uz skudru pūžņa. Atpakaļ skrejot jāaizbāž ausis, lai nedzirdētu sikspārņa pīkstēšanu, jo tad paliek kurls. Kad skudras sikspārni saēdušas, atlikušie kauliņi jāsalasa, un tiklīdz ka no otra ko lūdz, kauliņi jāpiedur pie tā drēbēm vai rokas, un lūgšana tūlīt tiks paklausīta!

Jāņa dienas naktī jāņem gluži melns suns jeb teļš, jāiet ar to uz mežu, tur jāuzvāra lielā katlā ūdens, un tur jāiemet paņemtais kustonis tik ātri, ka suns nedabū kaukt jeb teļš bļaut. Katlam jāuzliek vāks un tikmēr jāvāra, kamēr gaļa atkrīt no kauliem. Kad tas izdarīts, tad jānodzēš uguns un jāņam kauli laukā. Nu ir jābāž kauli cits pēc cita mutē un jāprasa otram: "Vai tu mani redzi?" Kad otrs atbild: "Redzu", tad jāņam atkal cits kauls, kamēr otrs saka, ka neredzot. Ja šādu kauliņu pie sevis turot, tad, lai ejot kur iedams, neviens kauliņa nesēju neredzēšot.