*

j) gribēju šodien aiziet uz jōgu mierīgi pavingrot. aizgāju, bet nekas mierīgs tas nebija. Dzelme bija galīgi satrakojusies un pamatīgi paņēma mūs visus priekšā. pērkongaisa spiediens lika vēl papildus elst un pūst un svīst. un beigās tēju dzerot pasniedzēja vēl noteica, ka neesot visu paspējusi, ar mums izdarīt, ko plānojusi, jo 10 raitie sveicieni saulei esot paņēmuši bišķi par daudz laika. toties ķermenis tagad liekas tāds mīksts un elastīgs un staipīgs - sen, sen tāda sajūta nav bijusi;
c) pēc nodarbības ciemojos pie apogs. runājām to un šo un visuko un beigās pirms manas promiešanas viņa izmeta, ka es izklausoties diezgan neapmierināta ar cilvēkiem. tad iedomājos, kā tā īsti nav neapmierinātība, bet drīzāk daļa no ceļa meklējumiem atpakaļ pie viņiem. jo es jūtos bijusi ilgi prom no cilvēkiem. un joprojām esmu vairāk prom. bet, lai tiktu atpakaļ man jāiziet cauri visādiem kā? un kāpēc? jautājumiem, kas saistīti ar ētiku, morāli, sirdsapziņu un godīgumu. bet es nezinu, varbūt viss ir pavisam savādāk. man par šo vēl jādomā;
v) es esmu ļoti uz valodu orientēts cilvēks. man vajag runāties ar kauko foršu vai rakstīt šiten, lai sakārtotu domas un savāktos un saprastu visuko. nav pat svarīgi runāt/rakstīt tieši par tēmu/jautājumu/problēmu, kas mani tobrīd nodarbina. labākajā gadījumā pietiek vienkārši ar kvalitatīvu komunikāciju ar draudzīgu, labvēlīgu un prātīgu cilvēku. vai sliktākajā, un ne tik efektīvā, ar random spamošanu šiten;
l) ejot uz staciju nenormālforši lija. izmirku cauri slapja. man tik šausmīgi patīk silts un smaržīgs lietus Rīgā un tukšas ielas bez cilvēkiem un viss tāds. atgādināja bērnību un jaunību, kad lietus laikā bieži gāju speciāli staigāties pa ielām un saslapt.

apēdu pirmo zemeni no dārza