*

labvakar, mani sauc Inese, bet vai patiešām???

vakar pirmspusdienas iegriešanās Gaujā uz glāzi šampanieša turpinājās ar Teātra bāru, Ļeņingradu, Orindžu (jā, man tur riebjas, bet mēs izmantojām kaukādu laimīgo stundu piedāvājumu - pērc vienu kokteili un otru tādu pašu saņem par brīvu, un pielakāmies čupu ar pinakoladām), RIMI un mazliet arī Zirgu Salaspilī. pēc tam vēl ar RIMI iegādāto džiniņu pasēdējām zaļajā pieturā, Raiņielas galā.

bet atgriežoties pie paša sākuma un Gaujas -
sēžam, malkojam dzērienus, tērzējam. nav ne viena cita cilvēka. ienāk divi krievu onkuļi gados, viens skatās tur uz tām bildēm pie sienas (kreisajā stūrī virs dīvāniņa divas oldskūlas fotogrāfijas rāmjos. vienā sieviete, otrā divi puisēni) un saka vot, et maja mama, i tam ja s bratam. un tas viss pavisam, pavisam pa īstam. ar to mirkli jau pietika, lai diena skaitītos izdevusies, bet bija jau arī vēl tas viss pēc tam.