*

mana pačīkstēšana šoreiz laikam bija vietā, jo no rīta vēl neredzot, kas notiek aiz loga, bija skaidrs, ka gaisma vairs nav pelēka, bet balta. nezinu kā pie jums, bet Saļikā ir normāls sniegs, kurš turpina smuki snigt.
bet vakar presiite atgādāja mums no Smiltenes mana vecvectēva meistaroto kumodi, kurā atradās pāris negaidītas lietas (piemēram, paliekas no manas vecvecmammas mīļāko īriskonfekšu papīriņiem). pēc tam aizgājām uz Silarda un Satellites LV konci Dērtīdīlā, bet nekas nenormālforšs tas nebija. Silards skanēja ļoti lēni un melanholiski, bet Satellites LV vispār necik neiekačāja un izbesīja ar vienas dziesmas spēlēšanu divreiz pēc kārtas (un tā viņi darīja vairākas reizes). beigas nesagaidījuši aizbraucām līdz Aptiekai, bet tur bija pilns ar ļoti, ļoti piedzērušamies tīņiem. vienīgais jēdzīgais cilvēks, ko tur satikām bija tikko kā no norvēģu emigrācijas pārradies vecais Otrdienu Ģenerālis, bet arī iereibis un diezgan nesakarīgs. ai, bet sapratām, ka tāpat nekas nebūs, devāmies mājās un izklaidējām sevi mācoties duetā dziedāt un spēlēt 60.to gadu superhītu - Viņi dejoja vienu vasaru.

p.s. es jau vienreiz žēlojos, ka esmu atradinājusies ilgstoši uzturēties cilvēku, it īpaši iereibušu, grīļīgu un grūstīgu, biežņā. tādā nokļūstot es pamazām kļūstu arvien tramīgāka un ilgojos kaut tik viņi pārstātu gar mani trīties un uzturētos kaut cik pieklājīgā attālumā. bet tas nu tā - ieraduma un (ne)regulāras socializēšanās jautājums.

upd: ojēa, ir gan sniegs, gan saulīte!!!