*

es esu kļuvusi par mežoni/mana privātā telpa ir ļoti izpletusies - vakar bijām uz Mofo un Dun Dun konci A-salā un, kas man ļoti nepatika bija daudz svešu cilvēku ļoti tuvu man klāt. likās, ka uz katru manas auras kvadrātcentimetru ir vismaz 3 cilvēki. un mana aura ir liela. baigi esmu atradinājusies no šitādiem masu pasākumiem, kur visi stāv cieši kopā, burzās, grūstās, rīvējās, bakstās, spraucās, mīcās un tūcās. nervozi un nogurdinoši.
tā vispār koncis labs, ja neskaita vēl to, ka visu Dun Dun uzstāšanās laiku stāvējām bezgalīgā rindā pēc dzēriena.

abet šo rītu sāku ekstātiski izgaudojoties duetā ar Radžu.

un vēl man galvā jau vairākas dienas skan rindiņa no Vitgenšteina Loģiski filozofiskā traktāta: "Laimīgajam ir citāda pasaule nekā nelaimīgajam", lai gan garastāvoklim labāk atbilstu "Par ko nevar runāt, par to jāklusē" jeb arī "Ja jautājumu vispār var uzdot, tad uz to var arī atbildēt".