*

ou gād, es tiko atklāju, ka joprojām māku divrocīgi (nu ar labo meldiņu, ar kreiso akordus) nospēlēt uz klavierēm elektriskajām ērģelēm "Jūs bērniņi nāciet".
to man mācīja klavierskolotāja, kas apm. 2,5 mēnešus, 2x nedēļā nāca pie manis uz Tērbatsielas dzīvokli, kad gāju 2. klasītē (tas laikam arī bija vienīgais, ko, izņemot gammas, viņa man iemācīja).
kā sāku, tā aizgāja pilnīgi automātiski, tik pašas beigas mazliet ķeras.
pēdējo reizi šito varētu būt spēlējusi pirms vairāk nekā 10 gadiem.

:::darbā beidzot ir galā trimda Talsenē. man "Soņa" un vairums cilvēku, ar kuriem tur kopā jāstrādā jau sēž aknās. tāpat kā braukāšanās ar taxi 2x dienā. un es točna zinu, ka lielākā daļa taksistu ir, ja ne galīgi jukuši, tad diezgan ļoti dīvaini.

:::attieksme ir saprašanas/izpratnes blakusprodukts. vai nu ir sapratne par kko vai nav un atkarībā no tā mainās arī attieksme par to - kko. mainīt mainīšanas pēc / ar piespiešanos / ar iestāstīšanu nav iespējams. ja arī sanāk, tad tikai uz īsu brīdi un ļoti virspusēji.

:::laikam vienīgais cilvēks, ko ļoti bieži pilnīgi nejauši satieku dažādos Rīgas nostūros ir skunkhead un man tas tīk.

:::un es joprojām domāju tāpat. tikai tagad mazliet niansētāk. un no dažādākām šķautnēm.